Tukuma novada pašvaldība informē, ka ir noslēgusies sabiedriskā aptauja par vēja ģeneratoru būvniecību novada teritorijā. Aptaujas mērķis bija iegūt sabiedrības viedokli par vēja parku attīstību novadā, kā arī par kopējo attieksmi pret Latvijas virzību uz zaļo kursu un enerģētisko neatkarību. Aptaujā piedalījās 799 respondenti, no kuriem būtiska daļa bija sievietes un darbspējīgā vecuma iedzīvotāji, kā arī vairākums – 63,58 % – dzīvo lauku teritorijās.
Tukuma novada pašvaldībai ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis. Lēmumi par nozīmīgiem attīstības jautājumiem tiek balstīti uz sabiedrības interesēm, un tikai ciešā sadarbībā ar mūsu novada iedzīvotājiem ir iespējams pieņemt līdzsvarotus un ilgtspējīgus lēmumus. Pašvaldība novērtē katra iedzīvotāja līdzdalību, jo tikai kopā mēs varam atrast labākos risinājumus novada nākotnei.
Lai gan aptaujā iegūtie dati nav pietiekami visaptverošiem secinājumiem par sabiedrības kopējo nostāju, tie sniedz vērtīgu ieskatu iedzīvotāju attieksmē un uztverē. Vienlaikus jāatzīmē, ka šie dati, lai arī nozīmīgi, paši par sevi nevar pilnībā apturēt vēja enerģijas projektu attīstības procesu, jo tas balstās arī uz valsts līmeņa politiku un tirgus mehānismiem. Tomēr pašvaldībai ir būtiski zināt, kādu redzējumu pauž tās iedzīvotāji, un šī informācija kalpos kā pamats turpmākai argumentētai rīcībai un sabiedrības interešu aizstāvībai.
Rezultāti liecina, ka, neskatoties uz to, ka 75 % aptaujāto konceptuāli atbalsta Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, 76 % neatbalsta vēja ģeneratoru būvniecību tieši Tukuma novadā. Šī attieksme nepārprotami norāda, ka iedzīvotāji kopumā ir pret vēja parku attīstību savā dzīvesvietā, un pašvaldība secina – sabiedrības nostāja šajā jautājumā ir skaidra. Novērojam arī sabiedrībā izplatītu pozīciju “ne manā pagalmā”, kad valsts mēroga iniciatīvas tiek atbalstītas konceptuāli, bet tiek apšaubītas vai noraidītas, kad tās skar iedzīvotāju tiešo dzīves vidi.
Tāpat secināms, ka sabiedrības viedoklis par Latvijas zaļo kursu ir dalīts, kas varētu būt saistīts ar nepietiekamu informācijas apjomu un uzticības trūkumu valsts institūcijām un procesiem.
Kas attiecas uz lauku teritoriju iedzīvotāju attieksmi, tā ir īpaši nozīmīga, jo tieši viņus visvairāk var skart vēja ģeneratoru būvniecības ietekme. Aptaujas dati liecina, ka arī lauku apvidos iedzīvotāju viedokļi ir dažādi, taču kopumā vērojama piesardzīga attieksme pret šādu projektu attīstību. No visiem respondentiem 24,16 % pauduši atbalstu vēja parku būvniecībai, tostarp arī daļa lauku teritoriju iedzīvotāju, taču šis atbalsts nav vienmērīgs visā novadā. Iespējams, pozitīvāk noskaņoti ir tie iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas šie projekti neskars tieši.
Pašvaldība pateicas visiem iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā un aicina arī turpmāk aktīvi iesaistīties sabiedriskajās diskusijās. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai nodrošinātu pārdomātu un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu par vēja enerģijas attīstības iespējām Tukuma novadā.
Kā jau iepriekš tika minēts, pašvaldība turpina strādāt, lai meklētu risinājumus un kopā ar iedzīvotājiem diskutētu par vēja parku attīstību novadā. Šim nolūkam ir izveidota darba grupa, kurā tika aicinātas piedalīties Iedzīvotāju konsultatīvās padomes vai to deleģētie pārstāvji, lai sadarbībā ar pašvaldības pārstāvjiem virzītu diskusiju uz iespējamiem risinājumiem. Darba grupas mērķis ir iesaistīt aktīvākos iedzīvotājus, kuri pilda arī informācijas starpnieku lomu, nododot aktuālo informāciju tālāk savām kopienām un veicinot komunikāciju starp pašvaldību un sabiedrību.
Tāpat pašvaldība informē, ka ir saņemta atbildes vēstule no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), kurās pausts, ka vēja enerģija ir būtiska Latvijas enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Lai līdz 2050. gadam pilnībā pārorientētu elektroenerģijas ražošanu uz atjaunīgajiem resursiem, valstij nepieciešami 1,5–2 GW vēja jaudu, kas ļautu saražot 3,6–4,9 TWh elektroenerģijas gadā.
KEM uzsver, ka:
- vēja elektrostaciju attīstību nosaka tirgus mehānismi un investoru izvēles, ievērojot vides un sabiedrības ietekmes izvērtējumus;
- pašvaldībām ir nozīmīga loma, nosakot teritorijas plānojumā potenciālās vietas atjaunīgās enerģijas projektiem, tomēr pašvaldība nevar noteikt absolūtu aizliegumu vēja turbīnu būvniecībai savā teritorijā;
- valsts politika paredz finansiālu labumu vietējām kopienām – iedzīvotājiem un pašvaldībām, kuru teritorijā tiek attīstīti vēja parki (2500 EUR/MW gadā, no kuriem puse paredzēta tieši iedzīvotājiem);
- nav pierādījumu par veselībai kaitīgu ietekmi no vēja turbīnām, tomēr IVN procedūrā tiek vērtēti visi potenciālie riski.
Aicinām ar pilnu KEM un VARAM atbildes vēstuļu saturu var iepazīties zemāk:
Jāpiezīmē, ka pašvaldība turpina aktīvu dialogu ar KEM un VARAM, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu pārstāvību un skaidrotu vietējās sabiedrības bažas. Pēc saņemto atbilžu vēstulēm pašvaldība ir atkārtoti iesniegusi KEM un VARAM jautājumus, kas tika aktualizēti darba grupas sanāksmes laikā. Pašvaldība uzsver, ka mērķis nav bloķēt atjaunīgās enerģijas attīstību, bet gan nodrošināt, lai šī attīstība būtu pārdomāta, balstīta uz iedzīvotāju interesēm un uz skaidriem, saprotamiem un prognozējamiem nosacījumiem.
