Ar sirds siltumu, senču dziesmām un lepnumu par savām saknēm mūsu novada folkloras kopas “ Trejupe”, “ Svitene” un “ Tarkšķi” jūnija izskaņā devās uz starptautisko folkloras festivālu “Baltica 2025”, lai vienā no lielākajiem kultūras notikumiem Baltijā pārstāvētu Bauskas novada tautas garīgo mantojumu.
Šis nav tikai ceļojums uz festivālu – tā ir iespēja dāvāt pasaulei mūsu novada balsi: dziesmas, stāstus un tautastērpus, kas glabā gadsimtu ritējumā krātas zināšanas un izjūtas. Katra melodija, ko skandina mūsu dziedātāji, ir dzīva liecība par tautas dzīvotspēju, radošumu un dvēseles dziļumu.
“Baltica 2025” pulcē kopas no visām Baltijas valstīm un vēl tālāk, un mums bija gods būt daļai no šīs kultūras saplūsmes. Tā ir iespēja satikt domubiedrus, apmainīties ar pieredzi.
Folkloras kopas “Trejupe” vadītāja Daina Ārmane saka, ka viņai visspilgtāk atmiņā palicis tieši 1994. gada festivāls. “Tas bija Atmodas laiks. Cilvēki jūsmoja par dziesmām, par dejām, par visu it kā veco, bet jauno. Cilvēki draudzējās, priecājās. Šoreiz arī braucam priecāties un gūt jaunu iedvesmu turpināt senču iesākto.”
Folkloras kopas “Svitene” vadītājs Leons Zarāns: “Pēc pamatīga darba cēliena lieliska svētku sajūta festivālā. Netraucēja arī lietus gājienā laikā. Daudz jauniešu folkloras kolektīvu un tas priecē. Bija ko redzēt un klausīties un sevi parādīt.”
Iecavas folkloras kopas “Tarkšķi” vadītāja Kristīne Karele: “Pirmkārt, mūsu “Baltica” sākās jau krietni pirms pašiem svētkiem, jo bijām uzrunāti piedalīties fotosesijā festivāla publicitātes materiāliem. Esam ļoti priecīgi par sadarbību ar “Ausme Studio” un lepni par ‘’Tarkšķu’’ dalībnieku foto daudzos festivāla publicētajos materiālos.
Otrkārt, spilgtākais notikums “Tarkšķiem” 100% bija atklāšanas koncerts “Diždažādi”, kura režisore bija Asnate Rancāne un kurš tika filmēts arī Latvijas TV1 un noskatāms joprojām replay.lsm.lv. Koncerta vēriens, scenogrāfija, saturs, parādītais folkloras materiāls, uzbūve, viss, viss, man un arī “Tarkšķu” dalībniekiem šķita tik neierasti piepildīts, kvalitatīvs, ka šis koncerts kļuva par BRĪNUMU. No sirds iesaku to noskatīties un izbaudīt!
Treškārt, lietus! Lietus, šķiet, bija neatņemama pirmās dienas sastāvdaļa, tomēr tas ne tikai darīja pāri, bet arī vienoja, lika improvizēt un būt radošiem. Parasti gājienos lustīgi spēlējam mūzikas instrumentus, dancojam un ņemam uz skaņu, tomēr šoreiz, negribēdami instrumentus slapināt, izgājām uz dziedāšanu un arī bija neparasti labi!
Ceturtkārt, danči, ko spēlējām Rīgas dienas noslēgumā, bija elpu aizraujoši! Tā pulsācija, kas nāca no dejotāju simtiem, tās dzīvās acis un tie labie vārdi SILDA JOPROJĀM!
Piektkārt, jā, bijām un piedzīvojām arī Siguldas novada dienu – koncertu Inčukalnā, Aleksandra estrādē, pusdienas “Pavardā”, kas ievilkās uz vairākām stundām, kā dēļ savā autobusā uzņēmām Anglijas latviešu grupu “Dūdalnieki”, varenu dižkoncertu Turaidā, dubļus, dubļus un vēlreiz dubļus Dainu kalnā. Jā, arī šis, protams. Tomēr pirmā diena nostaļģiski saviļņo joprojām.”
Codes pagasta folkloras kopa “Dreņģeri” piedalījās festivāla “Baltica 2025’’ norisēs Siguldas novadā – Lēdurgā un Turaidā. Kolektīva vadītāja Ināra Grēniņa dalās iespaidos: “Pasākuma atmosfēra bija lieliska – viss bija rūpīgi un savlaicīgi organizēts. Mēs, dalībnieki, varējām pilnībā nodoties priekšnesumiem, neuztraucoties par organizatoriskiem jautājumiem. Pat ceļā uz Lēdurgas koncertu 28. jūnijā saņēmām aktuālu informāciju par dienas programmas izmaiņām. Laikapstākļu dēļ koncerts tika pārcelts no dendroparka uz Lēdurgas tautas namu – viss notika raiti un bez aizķeršanās.”
Pēc koncerta dalībniekiem tika piedāvāta iespēja apmeklēt Lēdurgas dendroparku kā viesiem, kas, kā uzsver Ināra, bija ļoti pārdomāts un patīkams žests. Pēc sātīgām pusdienām Lēdurgā folkloras kopa devās uz Turaidu, kur notika sadziedāšanās koncerts – vēl viens spilgts festivāla brīdis.
Patīkams pārsteigums bija arī dāvana no organizatoriem – ieejas kartes Turaidas muzejrezervātā visam kolektīvam, ko “Dreņģeri” noteikti plāno izmantot tuvākajā laikā.
“Bija lieliski ne tikai uzstāties, bet arī redzēt citu folkloras kopu priekšnesumus. Šādi pasākumi ir ne tikai kultūras svētki, bet arī iespēja dibināt jaunus kontaktus un draudzības starp kolektīviem,” piebilst Ināra.
Jāpiemin, ka Ināra un Ingrīda, neskatoties uz lietaino 27. jūniju, bija devušās arī uz Rīgu, lai izbaudītu festivāla atmosfēru galvaspilsētā un priecātos par Latvijas un mūsu novada folkloras kopu priekšnesumiem.
Lai skan mūsu balsis plašajā folkloras pasaulē, nesot novada vārdu lepni un ar mīlestību! Mēs esam daļa no dzīvas tradīcijas, un “Baltica 2025” ir mūsu iespēja to padarīt vēl stiprāku un redzamāku visā pasaulē.
Dzīvojam ar dziesmu – dzīvojam ar garu!
