Preiļu novada dome paziņo, ka 2025. gada 26. jūnija domes sēdē (lēmums Nr. 11., 20.§) apstiprināts Preiļu novada teritorijas plānojums un Vides pārskats. Izdoti 2025. gada 26. jūnija Preiļu novada domes saistošie noteikumi Nr. 9 “Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”.
Kā plānošanas dokumentā integrēti vides apsvērumi
Vides pārskatā ir izvērtēti Preiļu novada teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums) noteiktie risinājumi – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem (turpmāk – TIN), publiskā un tehniskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi), kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi, ar galveno mērķi – novērtēt plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un pēc iespējas to preventīvi novērst un/vai mazināt.
Teritorijas plānojuma divu redakciju (1.0, 2.0) izstrādes gaitā tika meklēti risinājumi teritorijas izmantošanas radīto ietekmju mazināšanai, tostarp piesārņojuma novēršanai un/vai mazināšanai no decentralizētajām kanalizācijas u.c. sistēmām, konfliktsituāciju preventīvai novēršanai starp dzīvojamo/publisko apbūvi un rūpniecisko apbūvi ar piesārņojošām darbībām, buferzonu noteikšanai u.c. ilgtspējīgiem risinājumiem. Tā kā teritorijas plānojums un Vides pārskats tika sagatavoti vienlaicīgi, jau izstrādes laikā plānošanas dokumentā integrētas Vides pārskata rekomendācijas tā īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi novēršanai un/vai minimizēšanai.
Teritorijas plānojuma risinājumu īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi (atmosfēras gaisa kvalitāti un vides trokšņa situāciju, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (turpmāk – ĪADT), bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturisko mantojumu un dabas pamatnes teritorijām (augsnes, grunts, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un applūšanas riskiem) vērtētas kompleksi, analizējot funkcionālā zonējuma kartes un Apbūves noteikumos iekļautos nosacījumus, tai skaitā apgrūtinājumus (aizsargjoslas), analizējot to būtiskumu, veidu un ilgumu. No Teritorijas plānojuma izstrādes tvēruma mērķu viedokļa, plānošanas dokumentā nav identificēti tādi risinājumi, kas radītu vērā ņemamu atmosfēras gaisa, augsnes, grunts, virszemes un pazemes kvalitātes, vides trokšņa situācijas pasliktināšanos.
Kopumā izstrādātais Preiļu novada teritorijas plānojums nav pretrunā ar dabas aizsardzības normatīviem un to mērķi atbilst starptautiskajiem un nacionālajiem vides un dabas aizsardzības mērķiem. Ievērojot vides aizsardzības normatīvus, Apbūves noteikumu nosacījumus un kompetento institūciju izvirzītās prasības, plānošanas dokumenta īstenošana neatstās lielāku ietekmi uz vides kvalitāti kāda tā ir pašlaik, bet veicinās kopējā vides stāvokļa uzlabošanos salīdzinājumā ar esošo.
Kā ņemts vērā vides pārskats, izteiktie atzinumi, sabiedriskās apspriešanas rezultāti
Preiļu novada teritorijas plānojuma redakcijas (1.0, 2.0) un Vides pārskats tika sagatavoti vienlaikus, tādējādi jau izstrādes laikā teritorijas plānojumā tika izvērtētas un, pēc iespējas un dokumenta tvēruma, iekļautas Vides pārskata rekomendācijas, institūciju atzinumi un sabiedrības viedoklis.
Sagatavojot teritorijas plānojumu, tika izvērtēti un ņemti vērā kompetento institūciju nosacījumi un atzinumi. Sabiedrības informēšanai par teritorijas plānojuma un vides pārskata izstrādi tika organizētas publiskās apspriešanas (1.0 un 2.0 redakcijām) saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Teritorijas plānojuma 1.0 redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana notika no 2024. gada 5. decembra līdz 2025. gada 9. janvārim. Tās laikā tika organizētas četras sanāksmes trīs pagastu centros – Riebiņos, Vecvārkavā un Aglonā (klātienē), kā arī Preiļu pilsētā (hibrīdrežīmā). Kopumā klātienes sanāksmes apmeklēja 54 novada iedzīvotāji, bet attālināti pieslēdzās 11 iedzīvotāji. Par teritorijas plānojuma 1.0 redakciju pašvaldība saņēma pozitīvus atzinumus un atzinumus ar nebūtiskiem labojumiem no 21 institūcijas un divām kaimiņu pašvaldībām, kā arī Ekonomikas ministrijas viedokli par Apbūves noteikumiem. Tāpat tika saņemti četri iesniegumi no fiziskām personām un viens – no juridiskas personas. Visi priekšlikumi un komentāri tika izvērtēti teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas sanāksmē, kurā tiks lemts par to pilnīgu atbalstīšanu, daļēju atbalstīšanu vai neatbalstīšanu redakcijas pilnveidošanas procesā.
Teritorijas plānojuma 2.0 redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana notika no 2025. gada 3. aprīļa līdz 2025. gada 25. aprīlim. Tās laikā tika organizēta publiskās apspriešanas sanāksme Preiļu pilsētā (hibrīdrežīmā). Sanāksmē klātienē piedalījās 13 iedzīvotāji, attālināti pieslēdzās 11 iedzīvotāji.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti: 12 institūciju pozitīvi atzinumi, 9 institūciju pozitīvi atzinumi ar nebūtiskiem labojumiem, Ekonomikas ministrijas viedoklis par Apbūves noteikumiem, kā arī 11 personu iesniegumi ar priekšlikumiem vai iebildumiem. Tie tika izvērtēti teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas sanāksmē, norādot to akceptēšanu vai noraidīšanu ar atbilstošu pamatojumu. Saņemto priekšlikumu/iebildumu būtība: pamatojoties uz ainavas, iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes, dzīvnieku labbūtības un īpašuma vērtības aizsardzību u.c., tika rosināts noteikt vispārēju vēja elektrostaciju ar jaudu 20 kW un vairāk (turpmāk – VES) būvniecības aizliegumu Preiļu novada teritorijā. Priekšlikums paredzēja, ka aizliegums stātos spēkā, ja tiktu noteikta 3,5–20 km buferzona, 800 m attālums no pašvaldības ceļa, obligāta 100 % kaimiņu piekrišana, kā arī citi iesniegumos minētie nosacījumi. Priekšlikumi netika atbalstīti, jo tie nav savienojami ar spēkā esošo normatīvo regulējumu un teritorijas attīstības plānošanas mērķiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 (turpmāk – MK noteikumi Nr. 240) 162. punktu pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās VES būvniecība ir aizliegta. Tomēr šādam aizliegumam jābūt tiesiski pamatotam, balstītam uz teritorijas telpisko analīzi un samērīgam – atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā nostiprinātajam īpašuma tiesību aizsardzības principam. Līdz ar to teritorijas plānojumā tika saglabātas jau iekļautās normas: VES būvniecība ir aizliegta 1,3 km attālumā no pilsētu un ciemu robežām (TIN12 teritorijā), ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos, vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4), ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5), kā arī kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonās, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – NKMP). Preiļu novadā ir blīvs ciemu un viensētu tīkls, 3,5–20 km buferzonas noteikšana ap pilsētām un ciemiem praktiski aptvertu visu novada teritoriju. Savukārt 100 % kaimiņu piekrišanas prasība faktiski radītu subjektīva veto aizlieguma mehānisma piemērošanu, kas nav paredzēta nevienā tiesību normā un būtu pretrunā vienlīdzīgas saimnieciskās darbības principam. Arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā nostiprinātie teritorijas attīstības principi nosaka, ka teritorijas attīstības plānošana jāveic, nodrošinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu teritorijas attīstību, savstarpēji saskaņojot vides, ekonomiskās un sociālās intereses. Priekšlikums noteikt visaptverošu VES būvniecības aizliegumu visā pašvaldības teritorijā nav uzskatāms par līdzsvarotu risinājumu un radītu nepamatotus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir norādījusi, ka šāda prakse – noteikt vispārēju aizliegumu bez atbilstoša izvērtējuma – būtu uzskatāma par prettiesisku. Arī VARAM izstrādātās “Vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos” (2022., 2025. g.) nedod šādu deleģējumu teritorijas plānojumā, tai skaitā: “pašvaldība nevar noteikt VES būvniecības absolūtu aizliegumu tās administratīvajā teritorijā, lai tikai tās iedzīvotājiem tiktu saglabāta neskarta vide; pašvaldība nevar noteikt inženiertehniska rakstura prasības (VES augstums, attālums līdz objektiem u.c.), kā arī prasīt saņemt saskaņojumu no blakus esošo īpašumu īpašniekiem.”
2025. gada 9. jūnijā saņemtajā VARAM oficiālajā atbildes vēstulē “Par vēja parku plānošanu teritorijas plānojumā” pašvaldībai tiek vērsta uzmanība uz Augstākās tiesas norādīto, proti, “pašvaldības lēmumi nevar balstīties iedzīvotāju vispārējā nepatikā un interesē nepasliktināt skatu no īpašumiem – pašvaldībai ir jāsamēro un jālīdzsvaro visas iesaistītās intereses. Noteiktai sabiedrības daļai izmainīta ainava var likties traucējoša, taču no šāda skatpunkta VES būvniecība Latvijā nebūtu iespējama nevienā vietā”.
Par Vides pārskata projektu pozitīvus atzinumus sniedza trīs kompetentās institūcijas – Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde, Veselības inspekcija un Dabas aizsardzības pārvalde. Enerģētikas un vides aģentūra (turpmāk – EVA) 2025. gada 13. jūnija atzinumā Nr. 10.3/6/2025 norādīja, ka teritorijas plānojuma vides pārskats kopumā atbilst normatīvo aktu prasībām, tajā ietverti secinājumi par vides problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem to novēršanai. Īstenojot plānošanas dokumentus, jāņem vērā EVA atzinumā un Vides pārskatā norādītais, kā arī Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos iekļautās prasības iespējamās ietekmes mazināšanai.
Pamatojums, kāpēc no visiem iespējamiem risinājuma variantiem tika izraudzīts pieņemtais variants
Izstrādājot Teritorijas plānojumu, tika analizēti un ieviesti risinājumi, ņemot vērā institūciju un sabiedrības norādes, kā arī ilgtspējīgas attīstības nosacījumus, kas sekmēs kvalitatīvas vides veidošanos novadā. Izstrādes procesā tika identificēti un dokumentēti vairāki alternatīvi teritorijas plānošanas un/vai attīstības risinājumi. Tā kā teritorijas plānojuma redakcijas (1.0, 2.0) un Vides pārskats tika sagatavoti vienlaicīgi, jau izstrādes procesā tika izvērtēti alternatīvie teritorijas attīstības priekšlikumi un plānošanas dokumentā iestrādāti risinājumi ar iespējami nebūtiskāko ietekmi uz vidi. Izvēloties alternatīvu, ņemts vērā pamatprincips – alternatīvai/risinājumam jābūt iespējamai, īstenojamai un reālistiskai, jānodrošina sabalansēta pašvaldības teritorijas attīstība, ņemot vērā gan ekonomiskās attīstības, gan kvalitatīvas iedzīvotāju dzīves vides, gan dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas intereses.
Teritorijas plānojuma izstrādes procesā izvērtētas vairākas alternatīvas/risinājumi attiecībā uz Apbūves noteikumiem, apdzīvojuma struktūru (Preiļu pilsētas un ciemu teritoriju robežām), funkcionālo zonējumu, derīgo izrakteņu ieguvi, lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanu, vēja elektrostaciju ar jaudu 20 kW un vairāk izvietošanu, lokālplānojumu un detālplānojumu integrēšanu teritorijas plānojumā. Ņemot vērā minētās alternatīvas/risinājumus un augstāk minētos pamatprincipus, tika izvēlēts:
- noteikt detalizētas Apbūves noteikumu normas, piemēram, 3.2. nodaļa – Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem – ūdensapgādei un kanalizācijai (pieslēgumiem pie centralizētās ūdenssaimniecības sistēmas, decentralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumiem), alternatīvai energoapgādei (vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecībai, biogāzes koģenerācijas staciju novietojumam, saules paneļu ierīkošanai), mobilitātes infrastruktūrai (elektroauto uzlādes stacijām un iekārtām), meliorācijai un lietusūdeņu novadīšanai (attālumiem līdz būvēm, pārbūvei, ilgtspējīgiem risinājumiem) un citas prasības (pieslēgumiem pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokāliem siltuma avotiem, naftas produktu atdalītajiem u.c.). Noteiktās prasības mazinās iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi un ir atbilstošas Preiļu novada pašvaldības vajadzībām un deleģējumam, balstās uz būvniecības procesa nodrošināšanu un novada teritorijas attīstītību kopumā;
- paplašināt Preiļu pilsētas robežas dienvidu un rietumu daļā, ņemot vērā pilsētas attīstības iespējas – piepilsētas lauku teritorijā jau esošo blīvo dzīvojamo un citu apbūvi, pieejamo transporta un inženiertehnisko infrastruktūru. Saglabāt Līču ciema teritorijas statusu, nepievienot pilsētai. Veikt pārējo novada ciemu teritoriju robežu precizēšanu pa zemes vienību robežām atbilstoši aktuālajai situācijai, kā arī robežu samazināšanu vai paplašināšanu atbilstoši ciemu attīstītības prognozēm, izslēdzot no ciemu teritorijām lauksaimniecībā izmantotās zemes, mežu masīvus, pievienojot zemes vienības, kurās jau veidojas vai ir potenciāls blīvākas zemes vienību struktūras veidošanai dzīvojamai, publiskai un vieglās ražošanas ar nebūtisku ietekmi uz vidi apbūvei. Noteiktā apdzīvojuma struktūra atbilst Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas no 2022. gada vadlīnijai: “Blīvas apbūves teritorijas (jaunus mājokļus, sociālo u.c. pakalpojumu objektus) jāplāno pilsētas un ciemu robežās, veidojot kompaktu apdzīvojuma struktūru un veicinot kvalitatīvas tehniskās un sociālās infrastruktūras izveidi novada blīvi apdzīvotajās vietās.”;
- papildus ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām, noteikt minimālos attālumus no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei pilsētas un ciemu teritorijās, zemes vienību robežām, kapsētām, pašvaldību ceļiem, kā arī noteikt ierobežojumus pašvaldības noteiktās ainaviskās un kultūrvēsturiskās teritorijās (TIN5, TIN4), līdz ar to samazinot potenciāli iespējamo ietekmi, kas rodas derīgo izrakteņu ieguves laikā;
- noteikt pie kādiem kritērijiem (zemes auglība, platība, meliorācija u.c.) lauksaimniecības zemju apmežošana (LIZ) ir aizliegta vai saskaņojam ar kompetento institūciju. Papildus ietekmes mazināšanai uz dabas un kultūrvēsturisko mantojumu noteikts, ka vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), LIZ apmežošana atļauta tikai, ja saņemts pašvaldības saskaņojums, ĪADT – ņemot vērā ĪADT normatīvajos aktos noteiktās prasības un saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Ieviešot, šo “piesardzību” principu, vērtīgās lauksaimniecības zemes tiks saglabātas lauksaimnieciskajā apritē un samazināta nekontrolēta to apmežošana, vienlaicīgi saglabājot mozaīkveida ainavas, atvērtos skatus un citu dabas vērtības;
- papildus MKN Nr. 240 noteiktajiem attālumiem (vēja elektrostaciju ar jaudu 20 kW un vairāk izvieto ne tuvāk kā 800 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas), ietekmes mazināšanai uz blīvas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijām un iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, noteikt minimālo attālumu 1300 m no Preiļu pilsētas vai ciemu teritorijas robežas (Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība (TIN12)). Kā arī noteikt, ka vēja elektrostaciju ar jaudu 20 kW un vairāk, būvniecība nav atļauta arī vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijās (TIN4), ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5), ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos, kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar NKMP. Buferzonas (TIN12) izveides mērķis ir sabalansēt un rast kompromisu starp dažādām ieinteresētām un iesaistītajām pusēm (iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldība, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības institūcijas u.c.) attiecībā uz vēja elektrostaciju un vēju parku izvietošanu;
- atcelt visus lokālplānojumus un detālplānojumus un integrēt to risinājumus teritorijas plānojumā, atbilstoši teritorijas plānošanu un ĪADT regulējošo normatīvo aktu prasībām. Pamatojums – daļa no lokālplānojumiem un detālplānojumiem jau ir īstenoti vai arī izstrādāti vairāk kā pirms 10 gadiem un neatbilst pašreizējam normatīvo aktu regulējumam (īpaši attiecināms uz Aglonas ciemā un pagastā, dabas parka “Cirīša ezers” dabas parka zonas teritorijā esošajiem);
- veidot vienotu teritorijas izmantošanas un apbūves koncepciju visa novada teritorijā, izdalot funkcionālās zonas/apakšzonas un TIN, ņemot vērā katras teritorijas specifiku (novietojumu, esošo izmantošanu un inženiertīklu pieejamību, dabas un kultūrvēsturiskos objektus, vides jūtīgumu u.c.) un vēlamo attīstības potenciālu, pēc iespējas izvairoties no konfliktzonu veidošanās starp rūpniecisko izmantošanu, dzīvojamās un publiskās apbūves vidi, vides aizsardzības un dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības interesēm. Tas atbilst labas telpiskās plānošanas praksei un uzstādījumam par elastīga Teritorijas plānojuma izstrādi, kas ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, vienlaicīgi nosakot teritorijas ar specifiskiem, vietai pielāgotiem nosacījumiem – apakšzonas, piemēram, Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P3), Lauksaimniecības teritorija Aglonas ciemā (L2) u.c., TIN, piemēram, Plūdu riska teritorija (TIN13) u.c.
Ziņas par pasākumiem plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanai, norādot monitoringa ziņojuma iesniegšanas termiņus
Lai konstatētu Preiļu novada teritorijas plānojuma īstenošanas iespējamo negatīvo tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, tiks veikts plānošanas dokumenta īstenošanas monitorings. Monitorings tiks veikts, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, salīdzinot vēsturiskos un aktuālos datus par Preiļu novada teritoriju.
Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa ziņojums tiks izstrādāts vismaz vienu reizi plānošanas periodā (2030. gadā) un iesniegts elektroniski EVA. Vides pārskatā ir rekomendēti monitoringa indikatori.
