Muzejā – Rundāles pils muzeja ceļojošā izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”
No 10. jūlija līdz 24. augustam muzejā apskatāma Rundāles pils muzeja izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”.
Izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē” tapusi, muzejam iesaistoties Eiropas Karalisko rezidenču tīkla projektā “Zirgošanās Eiropas galmos”. Projekts realizēts vairākās Eiropas valdnieku rezidencēs par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām, kas notika Versaļā.
Stāsts par zirgiem Kurzemes-Zemgales hercogistē (1562–1795) vēsta gan par smagu darbu, gan par bagātību un greznību. No zirgu spēka bija atkarīga ļaužu dienišķā iztikšana kā laukos, tā pilsētās. Labi dokumentēts un līdz mūsdienām saglabājies ir stāsts par tīrasiņu zirgu audzēšanu Ernsta Johana Bīrona (1690–1772) īpašumos. Zirgiem bija būtiska nozīme arī Ketleru dinastijas valdīšanas gados (1562–1737), tomēr tieši hercoga Ernsta Johana personiskās intereses un aizraušanās dēļ Kurzemes-Zemgales hercogiste izcēlās apkārtējo galmu vidū ar lielisku zirgkopību. Zirgi liecināja par īpašnieka statusu un labklājību, kuplināja galma pasākumus un bija vērtīga dāvana draugiem un labvēļiem. Lai nodrošinātu tīrasiņu zirgus galma vajadzībām, hercogistes laikā pastāvēja vairāk nekā 10 ķēvnīcu (mūsdienu izpratnē – zirgaudzētavu), staļļi ar manēžām zirgu iejādei un pat jāšanas skola Jelgavā. Zirgi bija katrā muižā, lielākajās bija pat vairāki staļļi.
Mūsdienās redzamie Rundāles pils pusloka staļļi un ratnīcas celti otrajā būvniecības periodā (1764–1768), sadarbojoties toreizējam Kurzemes-Zemgales hercogistes galma arhitektam Severīnam Jensenam (1723 – pēc 1809) un Rundāles pils ansambļa radītājam arhitektam Frančesko Rastrelli (1697–1771). Staļļu kompleksā bija vieta 66 zirgiem.
Izstādē apkopoti un attēlos atspoguļoti daudz interesantu faktu par zirgiem, staļļiem un ķēvnīcām, par to, cik darbinieku strādāja hercoga lielajos staļļos Jelgavā, kādi bija staļļi hercoga Ernsta Johana un viņa dēla hercoga Pētera laikā, kādas rases zirgi viņiem piederēja, kādas bija zirgu audzēšanas un vairošanas tradīcijas, kāda nozīme bija zirgiem galma ceremonijās un izpriecās.
Izstādes veidotāji: kuratore – Rundāles pils muzeja (RPM) direktore Dr. Laura Lūse; arhīvu materiālu izpēte, tulkojumi no vācu valodas – RPM vēsturniece Gundega Plūduma; teksti – Laura Bitiniece; grafiskais dizains, izstādes dizains un arhitektūra – Tatjana Raičiņeca un RPM māksliniece Līga Beļakiene; tehniskais risinājums – SIA “Dekorāciju darbnīca” un RPM speciālisti; izglītojošie materiāli, tulkojumi no franču valodas – RPM izglītības programmu kuratore Ieva Jostmane; projekta vadītāja – RPM Komunikācijas un izglītības darba nodaļas vadītāja Dace Lāže.
