Agri no rīta 2. jūlijā Salaspils pensionāri ar autobusu devās uz Igauniju. Rohukilas ostā nofotografējāmies pie Neptūna skulptūras un sagaidījām prāmi “Leiger”. Tam sekoja stundu ilgs brauciens uz Heltermā ostu Hījumā salā. Uz prāmja paēdām pusdienas, aktīvākie dziedāja un dejoja.
Uz salas apmeklējām 1255. gadā celto Pihalepas baznīcu, kas ir vecākais mūra dievnams. Baznīcā bija interesanta ziedojumu lāde ar 3 atslēgām. Izstaigājām 19. gs. lielāko un greznāko Sūremeisas muižas kompleksu. Tad bija neliela pauze, kuras laikā iepazināmies ar senu vilnas fabriku. Apskatījām vilnas pārstrādes procesu, un veikaliņā varēja nopirkt vilnas apģērbu.
Kasari pussalā veicām pārgājienu pa zemes strēli. Paši sportiskākie mēroja 4 km garo ceļu. Citi iepazinās ar kadiķu audzēm, baudīja meža zemenes, bradāja pa ūdeni, jo ceļu no abām pusēm apskalo jūras ūdeņi. Pārgājiena laikā sastapām savvaļas zirgus un kumeliņus. Vakarā iekārtojāmies viesnīcā, daži apmeklēja tuvumā esošo piedzīvojumu centru.
Nākamajā rītā ieturējām sātīgas brokastis viesnīcā. Jau plkst. 8.00 izbraucām uz Kepu pussalu. Katrs pēc savām spējām veica rīta rosmes pārgājienu pa ieleju gar upīti ar kāpumiem un kritumiem. Jau pirms plkst. 10.00 ieradāmies pie Kepu bākas, kas ir trešā vecākā bāka pasaulē. Tā ir celta 1531. gadā un joprojām darbojas, bet vārti ir aizslēgti. Bākas pārvaldnieki vēl nebija ieradušies, tāpēc Gide Inita viņiem piezvanīja. Pēc kāda laika puiši ieradās un sāka darboties. Uzkāpām Kepu bākā līdz pat Baltijas jūrā visaugstāk novietotajai signālugunij. Augšā bija stiprs vējš, toties visapkārt pavērās plašs skats.
Nākamā bāka, kurā uzkāpām, bija no čuguna veidotā Ristnas bāka. To projektēja un no Francijas atveda Gustavs Eifelis. Trešā bija Tahkunas bāka. Tā uzbūvēta 1874. gadā un ir augstākā Igaunijā. Netālu no bākas uzstādīts piemineklis prāmja “Estonia” katastrofā bojāgājušajiem.
Ceļā radās tehniskas problēmas ar autobusu, jo šoferim Valērijam ik pēc 20 minūtēm bija jāpielej ūdens, lai atdzesētu motoru. Ar autobusu izbraucām caur Hījumā salas “galvaspilsētu” Kerdlu un ar prāmi devāmies atpakaļ no salas uz sauszemi. Vairākkārt apstājoties, nokļuvām Iklā. Šoferis izsauca maiņas autobusu no Salaspils un, iebraucot Latvijā, mūs jau gaidīja cits autobuss. Ātri pārsēdāmies un līdz vēlam vakaram turpinājām ceļu uz mājām.
Paldies gidei Initai par lieliski izstrādāto ekskursijas maršrutu, kā arī bagātīgi izklāstītajiem faktiem, kas mijās ar humora devu un pat pasaku.
Dzintra Briede, pensionāre
Foto: no Dzintras Briedes personīgā arhīva