Viļānu Lauku diena pulcē lauksaimniecības profesionāļus un entuziastus –

10. jūlijā Viļānos norisinājās ikgadējā Lauku diena. Lai gan laikapstākļi šoreiz nelutināja, pasākums pulcēja kuplu apmeklētāju skaitu. Ik gadu tajā piedalās ne tikai lauksaimniecības eksperti un pētnieki, bet arī citi interesenti – zemnieki, jaunie lauksaimnieki, studenti un uzņēmēji.

Lauku dienas programmā bija apskatāma tehnikas un inovāciju izstāde ar jaunākajām lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnoloģijām. Apmeklētāji varēja iepazīt arī vietējo ražotāju produkciju lauku labumu tirdziņā, kā arī ilgtspējīgas saimniekošanas risinājumus.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieku jaunākajiem atklājumiem. Tika prezentēti pētījumi par zaļmēslojuma papuvēm un to ietekmi uz ziemas kviešu ražu (Inga Jansone un Inga Morozova), kā arī sniegti padomi par jaunām kviešu, rudzu un tritikāles šķirnēm un sojas audzēšanu (Solveiga Maļecka, Veneranda Stramkale, Inga Jansone, Larisa Černova). Tika prezentēts arī projekts GreenAgroRes (Sanita Zute, Biruta Bankina, Jevgenija Ņečajeva, Inga Morozova), kura mērķis ir sekmēt Eiropas Zaļā kursa mērķu īstenošanu Latvijas lauksaimniecībā.

Notika arī praktiski demonstrējumi, kuros tika izrādītas jaunākās tehnoloģijas un kultūraugu šķirnes – graudaugi, kartupeļi, pākšaugi, kaņepes, lini un rapsis. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, demonstrējumi notika, apliecinot lauksaimnieku un pētnieku neatlaidību un profesionalitāti.

Viena Lauku dienu no organizatoriem ir vadošā pētniece Veneranda Stramkale, kura lauksaimniecības nozarē darbojas jau vairāk nekā 60 gadus. Viņa ir devusi nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecības zinātnē, īpaši selekcijā, un ir viena no atpazīstamākajām zinātniecēm Latgales reģionā.

V. Stramkale uzskata, ka Lauku diena ir ļoti nozīmīgs pasākums, jo tā sniedz iespēju praktiski novērtēt un salīdzināt dažādas kultūras un to šķirnes. Šī gada pasākumu būtiski ietekmēja stipras lietavas – vienas nakts laikā nolija gandrīz mēneša nokrišņu norma. Daļa lauku tika applūdināta, un ūdens dažviet sniedzās līdz pat metram virs izmēģinājumu atzīmēm. Lai demonstrējumus vispār varētu parādīt, nācās manuāli novadīt ūdeni. Pētniece šo situāciju uztver kā vēl vienu pierādījumu tam, cik svarīga ir spēja pielāgoties un turpināt darbu arī vissarežģītākajos apstākļos.

Pētniece atzīst, ka pēdējos gados Latvijas klimats būtiski mainās – palielinās gan ilgstoši sausuma periodi, gan pēkšņu, intensīvu lietavu biežums. Šie apstākļi rada arvien lielākus izaicinājumus lauksaimniekiem, uz kuriem jāreaģē ātri un efektīvi. Tāpēc viņas vadītie pētījumi ir cieši saistīti ar piemērotu šķirņu izstrādi – tādu, kas spēj pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot augstu ražīgumu un kvalitāti. Pētniece uzskata, ka vienīgais ceļš uz priekšu ir zinātnē balstīta, ilgtspējīga pieeja lauksaimniecībai.

V. Stramkale uzsver, ka, ja viņa ar savu darbu sasniedz labus rezultātus, tad arī lauksaimnieki, sekojot rekomendācijām un strādājot ar atbildību, var gūt ievērojamus panākumus. Lai gan Veneranda Stramkale ir pārsniegusi pensijas vecumu, viņa joprojām aktīvi turpina darbu. Viņa atklāj, ka nejūt vēlmi apstāties, jo darbs sniedz gan attīstību, gan enerģiju. Pētniecība un selekcija nav tikai profesija  –  tā ir sirdslieta, kurai viņa ir uzticīga vairāk nekā sešus gadu desmitus.

Sagatavoja Katrīna Grietiņa, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste