Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” atgādina, ka grāvji ir kopīgas ūdenssaimniecības infrastruktūras sastāvdaļa, tāpēc iedzīvotāji aicināti iepazīties ar Jelgavas pašvaldības noteikumiem Nr.24-19 “Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu” un Nr.17-23 “Par teritorijas izmantošanu un apbūvi”. Noteikumi paredz iedzīvotāju pienākumus attiecībā uz piegulošo teritoriju uzturēšanu.
Izplatītākās problēmas
“Pilsētsaimniecības” speciālisti apkopojuši izplatītākās problēmas, kas ietekmē ūdens atteci no iedzīvotāju privātajām teritorijām:
– koki, kas ilgstoši aug grāvju tuvumā, pie augstāka ūdens līmeņa un ilgstošiem nokrišņiem var nosprostot plūsmas ceļus ar saknēm un tādējādi radīt ūdens uzkrāšanos;
– caurtekas aizsērē, ja grāvjos tiek izmesti zari, nopļautā zāle vai lapas, kas nosprosto ūdens plūsmu un apgrūtina tā aizvadīšanu. Tāpēc ir būtiski regulāri pārbaudīt, vai caurteku gali ir atvērti un netraucē ūdens kustību – ūdens grāvja gultnē drīkst atrasties, jo tāda ir grāvja funkcija. Jāņem vērā, ka viena caurtekas tīrīšanas darba stunda pašvaldībai izmaksā, sākot no 38 eiro, savukārt vienas caurtekas zem privātmājas iebrauktuves izskalošana – 105 eiro;
– žoga izbūve vai koku stādījumi gar īpašuma robežu, ignorējot, ka pa šo robežu ved grāvis, arī var radīt problēmas. Ja žogs tiek uzstādīts tieši pie grāvja malas, tas apgrūtina vai pat padara neiespējamu grāvja uzturēšanu ar tehniku. Savukārt manuāla tīrīšana – darbs ar lāpstu iežogotā teritorijā vai zāģēšana un sazāģētās koksnes iznešana ar rokām – ir laikietilpīga, fiziski smaga un finansiāli dārga;
– grāvju darbību ietekmē šķēršļi, kas traucē ūdens noteci, piemēram, melnzemes krava, kura izbērta tieši pie grāvja un tajā skalojas, vai bioloģiskie atkritumi, kas nosprosto grāvi, – lapas, zari, zāle. Pastiprinātu nokrišņu vai plūdu apstākļos šādas lietus notekas nestrādā, bet citreiz pārplūst arī bioloģiskā kanalizācija.
Klimata izmaiņas un plūdu riska teritorijas
Zemgales līdzenajam reljefam raksturīgais augstais gruntsūdens līmenis un Jelgavas zemais reljefs pilsētu padara īpaši jutīgu pret klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. Pēdējos gados arvien biežāk novērojams, ka vietās, kur agrāk ar mitruma uzkrāšanos nebija problēmu, tagad veidojas pārmitrinājumi. Piemēram, pilsētas centrālajā daļā daudzu ēku pagrabos no grunts slāņiem sienās vai grīdā iesūcas ūdens, bet zemākajās dārzu vietās augsne kļūst pārmitra. Šo situāciju galvenokārt izraisa gruntsūdens līmeņa celšanās un nespēja infiltrēt, proti, zeme vairs nespēj ūdeni uzsūkt pietiekami ātri. Gruntsūdens līmeni ietekmē piecas upes, kuru ūdens līmenis šovasar ir augsts, un papildus arī ilgstošās lietavas Lietuvā, kas palielina ūdens daudzumu Platonē, Lielupē un Svētē.
Jelgavā atsevišķas teritorijas ir vairāk pakļautas mitruma un ūdens ietekmei to ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Ja esošā apbūve, salīdzinoši šaurā ielu zona, ūdens noteku tuvums vai citi apstākļi apgrūtina meliorācijas sistēmas ierīkošanu vai uzturēšanu, ir grūtāk rast iespēju novadīt lietus notekūdeņus uz upēm vai gruntī. “Pilsētsaimniecība” turpina apsekot un individuāli izskatīt katru meliorācijas sistēmas problēmu, lai kopējā sistēma strādātu pēc iespējas labāk. Taču ļoti būtiska ir iedzīvotāju izpratne un iesaiste meliorācijas sistēmas ikdienas uzturēšanā, lai tā varētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Tā kā stipras lietavas un vētras piedzīvojam arvien biežāk, teritoriju applūšanas risks pieaug. Mainīgie klimatiskie apstākļi ietekmē arī lietus ūdens novadīšanas sistēmu spēju efektīvi darboties. Jāuzsver, ka Jelgavas esošās lietus kanalizācijas sistēmas tiek projektētas, pamatojoties uz meteoroloģiskajiem datiem atbilstoši vidējām klimatiskajām normām katrā konkrētajā reģionā. Standarta lietus kanalizācijas sistēmai jāspēj uztvert un novadīt 20 minūtes ilgstošus intensīvus nokrišņus.
Caurtekas aizsērē, ja grāvjos tiek izmesti zari, nopļautā zāle vai lapas, kas nosprosto ūdens plūsmu un apgrūtina tā aizvadīšanu.
Lai nodrošinātu piekļuvi grāvim un tā kopšanai ar lielgabarīta tehniku, pie grāvja jābūt pietiekami plašai brīvai zemes joslai.
Gar grāvja malu iestādītie krūmi apgrūtina nogāzes izveidi, vecinot grāvja piesērēšanu.
Grāvī iebērta melnzemes kaudze aizsprosto ūdens atteci.
Grāvī iestādītie koki apgrūtina tā uzturēšanu un tīrīšanu.