Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien biežāk tiek ziņots par jaunu un īpaši agresīvu kaitēkli – Spānijas kailgliemezi, kas strauji izplatās dārzos, lauksaimniecības platībās un pat pilsētvidē. Šī invazīvā suga ir izcēlusies ar spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem, apdraudot gan vietējās bezmugurkaulnieku sugas, gan dārzkopības ražas.
Valsts augu aizsardzības dienests un Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus pievērst pastiprinātu uzmanību Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanai.
Svarīgi atzīmēt, ka Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Latvijā tas konstatēts kopš 2009. gada. Lai gan no zinātniskā viedokļa suga atbilst invazīvas sugas kritērijiem, tā vēl nav oficiāli iekļauta Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
Latvijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās.
Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem tūdaļ. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, ir jāpanāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.
Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.
Lai ierobežotu invazīvās sugas izplatību, ieteicams:
Svarīgākie soļi, lai ierobežotu šo gliemežu izplatību:
- pirms uzsākt kailgliemežu ierobežošanu, ir jāatceras, ka šo sugu nav iespējams iznīcināt pilnībā plašās un dabiskās teritorijās. Tos var ierobežot, tikai samazinot kailgliemežu skaitu. Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu, sākot no agra pavasara, sākoties gliemju aktivitātei, un jāturpina līdz pat vēlam rudenim;
- efektīvākam rezultātam ieteicams kombinēt dažādas ierobežošanas metodes;
- dzīvus kailgliemežus nevar izmest konteineros, jo tie atrāpos atpakaļ;
- ļoti svarīgi ir savāktos kailgliemežus uz diennakti ievietot slēgtā traukā ar sālsūdeni, 1% vara sulfāta šķīdumu;
- rūpīgi pārdomāt un pārbaudīt jaunu, īpaši podoto stādu, komposta iegādi, lai nejauši neatvestu Spānijas kailgliemeža oliņas vai pašus gliemjus;
- ja nopirktā puķupodā vai dobē tiek atklātas kailgliemežu olas (2mm lielumā, caurspīdīgas vai bālas), tās visas jāsaspiež vai jāievieto noslēgtā traukā, kā minēts augstāk;
- regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle, jo tieši aizaugušas teritorijas ir tās, kuras vislabāk patīk šai sugai, jo tur visu laiku ir vēss un mitrs. Nopļautā zāle ir jākompostē slēgtās tvertnēs. Vēlamies uzsvērt, ka tikai ar zāles pļaušanu gliemju skaita samazināšana nenotiks;
- dabiskajās teritorijās kailgliemeži nonāk ar augu atliekām no dārza. Tāpēc būtiskākais preventīvais pasākums ir panākt, lai augu atliekas netiek izmestas krūmos, mežos, pie ūdenstilpēm vai citās vietās. Tāpat jāuzmanās, lai netiktu transportēta augsne no vietām, kur satopami kailgliemeži;
- pēc izskaušanas darbu veikšanas rūpīgi jānotīra darba rīki, apavi un jānomazgā rokas, lai nepieļautu nejaušu sugas tālāku izplatīšanu.
Ieteicamās izskaušanas metodes:
Lasīšana ar rokām – visplašāk pielietojamā un dabai draudzīgākā metode, taču vislaikietilpīgākā. Lasīšana veicama kailgliemežu augstākās aktivitātes diennakts laikos (agri no rīta, vakarā vai pēc lietus), apstaigājot invadēto teritoriju un salasot visus atrastos kailgliemežus. Svarīgi pēc darbu veikšanas salasītos kailgliemežus utilizēt, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Gliemežu nolasīšana ar rokām ir jāveic regulāri, ilgstošākā laika periodā apsekojot teritoriju, kur tie ir tikuši konstatēti, tādejādi iznīcinot maksimāli daudz īpatņu un pēc iespējas samazinot to izplatīšanās potenciālu.
Mehāniskā iznīcināšana – pieļaujama aprīlī, maijā, ne vēlāk, līdzīgi kā nolasīšana, taču kailgliemežus nevis nolasa, bet uzreiz saspiež ar apaviem vai darbarīku. Visefektīvāk veicama kailgliemežu augstākās aktivitātes diennakts laikos (no rīta, vakarā vai pēc lietus), apstaigājot invadēto teritoriju. Tā kā šie gliemeži olas sāk dēt jau jūnijā, pēc jūnija vienkārša gliemju nospiešana vai sagriešana nav pieļaujama, jo tā nevar nodrošināt 100% olu iznīcināšanu. Proti, olas, kas gliemežiem jau ir izveidojušās un nav izdētas, saskaroties ar zemi, tik un tā spēj pārziemot.
Paslēptuvju un pievilinātājvielu izmantošana – metode izmantojama vietās, kur kailgliemežus grūti salasīt vai kā papildmetode nolasīšanai ar rokām vai mehāniskai iznīcināšanai, samazinot apsekojamās teritorijas lielumu. Paslēptuves ierīko un pievilinātājvielas izvieto mitrās un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni. Par paslēptuvi var kalpot uz zemes novietoti dēļi, kastes un citi priekšmeti, bet par pievilinātājvielu – alus, mājdzīvnieku barība, augļi, dārzeņi, raudzēta maize utt. Ierīkotās paslēptuves un vietas, kur izvietotas pievilinātājvielas regulāri apseko un nolasa vai mehāniski iznīcina tur atrastos kailgliemežus.
Slīcināšanas slazdu izmantošana – ir pieejami gan rūpnieciski ražoti slīcināšanas slazdi, gan tos viegli var izveidot paši. Slazda konstrukcijai vai izvietošanas veidam jābūt tādam, lai kailgliemezis tajā var iekļūt, un lietus laikā tas nepārplūst. Slazdu piepilda ar šķidrumu (ūdeni). Lai pievilinātu kailgliemežus, slazdā ievieto pievilinātājvielu (alu, raudzētu maizi utt.). Lai nodrošinātu, ka kailgliemeži slazdā noslīkst, šķidrumam pievieno vara sulfātu (koncentrācija 1%) vai vārāmo sāli (koncentrācija 10%). Slazdus izvieto invadētajā teritorijā un regulāri apseko, salasot slazdā iekritušos kailgliemežus un pēc nepieciešamības atjaunojot/papildinot slazdā ievietoto šķidrumu un pievilinātājvielu.
Valsts vides dienests uzsver, sāls vai vara sulfāta šķīdumā bojā gājuši gliemeži ir uzskatāmi par bioloģiskiem atkritumiem. Gliemežu atrašanās sāls šķīdumā vai 1% vara sulfāta šķīdumā atkritumu klasifikāciju nemaina. Tomēr, ja vara sulfāta koncentrācija pārsniedz 1%, atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem un tos var apsaimniekot bīstamo atkritumu apsaimniekotājs, kuram ir atbilstošas Valsts vides dienesta izsniegtas atļaujas.
Ja bojā gājušo gliemežu daudzums ir samērojams ar mājsaimniecības iespējām, tos var ievietot kompostā vai aprakt, pēc iespējas samazinot vara sulfāta šķīduma nonākšanu vidē.
Aizsargbarjeras – lai ierobežotu kailgliemežu izplatību, ap invadēto teritoriju izvieto fiziskās vai ķīmiskās aizsargbarjeras. Bieža zāles pļaušana un dziļa augsnes apstrāde kavē kailgliemežu izplatību un atvieglo citu izskaušanas metožu pielietošanu. Aizsargbarjeru veidi un konstrukcijas aprakstītas izdevumā “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes” (saite uz materiālu sniegta augstāk).
Mājputnu izmantošana – Spānijas kailgliemežus barībā izmanto Indijas skrējējpīles. Metodes pielietošanu ierobežo tas, ka mājputni barojas pa dienu, bet kailgliemeži ir aktīvi no vakara līdz rītam.
Ķīmiskās izskaušanas metode – efektīva Spānijas kailgliemeža ierobežošanai, taču, lai nenodarītu kaitējumu videi, nav pielietojamas visās teritorijās, kā arī atšķiras pieejamo preparātu efektivitāte. Ķīmisko metožu pielietošana ir rekomendējama plašās teritorijās, kur nav iespējams fiziski uzlasīt gliemežus vai tos ierobežot ar citām dabai draudzīgākām metodēm. Latvijā pieejamo limacīdu saraksts un lietošanas norādījumi pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) tīmekļvietnē, sadaļā “Noderīgi”- “Reģistri”. Pirms limacīdu un citu ķīmisko preparātu izmantošanas par to lietošanu, t.sk. par nepieciešamajām speciālajām atļaujām to iegādei un izmantošanai, jākonsultējas ar VAAD.
Gliemežu olu iznīcināšana – Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūnija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, puķupodiem, dēļiem vai dārza mēbelēm. Iznīcinot atrastās olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Regulāra augsnes rušināšana, zāliena pļaušana un dārza priekšmetu pārvietošana arī palīdz pamanīt un iznīcināt vietas, kur gliemeži dēj olas vai pārziemo.
Augu aizsardzības pasākumi jābalsta uz zināšanām par šī kaitēkļa bioloģiju, jācenšas izvairīties no gliemežiem piemērotu dzīves apstākļu radīšanas savā dārzā un laukā. Ierobežošanas pasākumi būs visefektīvākie tad, ja tos vienlaicīgi veiks visā teritorijā, kurā mīt gliemeži. Ja to neveiks visos teritorijā atrodošos īpašumos, tad tā būs ilgstoša cīņa bez noturīgiem rezultātiem.
Sagatavoja Ruta Sidarova, Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste
