Kad izdzirdam frāzi “Eiropas Savienība”, visbiežāk prātā nāk zils karogs ar dzeltenām zvaigznēm, Eiropas galvaspilsēta Brisele un Eiroparlamenta deputāti, kuri televīzijas ekrānos mēģina izskaidrot kādu sarežģītu regulu vai jaunu direktīvu. Lai gan Rēzekni no Briseles šķir divi tūkstoši kilometru, tomēr patiesībā Eiropas Savienība ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, esam saņēmuši vairāk nekā 17,6 miljardus eiro no ES budžeta. Reizēm mēs to pat nepamanām – atjaunots ceļš, jauna koncertzāle, renovēta skola vai mūsdienīga lauksaimniecības tehnika – tie ir piemēri, kā Eiropas projekti ietekmē mūsu ikdienu.
Šovasar Europe Direct Austrumlatgalē dodas uz Rēzeknes novada pagastiem, lai apskatītu, kas ir izdarīts par Eiropas Savienības naudu un vai vietējie iedzīvotāji redz Eiropas pēdas savā pagastā.
Turpinājumā Europe Direct Austrumlatgalē pārstāves Madaras Bērtiņas intervija ar Nautrēnu apvienības iedzīvotājiem.
Ar Nautrēnu apvienības projektu vadītāju Dailu Ekimāni tiekamies jauniešu centrā “Baterija”, kas iekārtots plašās telpās Bērzgales centrā – zem viena jumta ar pagastmāju, kultūras namu, bibliotēku un A. Rupaiņa muzeju. Jauniešu centru pašvaldība izremontēja par saviem līdzekļiem, savukārt daudzveidīgais aprīkojums – biljards, novuss, galda teniss, galda futbols un citas spēles – iegādātas, īstenojot Eiropas Savienības finansēto LEADER projektu. Kā stāsta Daila Ekimāne, Bērzgale kopumā LEADER projektos piesaistījusi ap 200 tūkstošiem eiro, kas nelielajam pagastam ir ļoti nozīmīga summa.
“Arī citos Nautrēnu apvienības pagastos īstenoti daudzi LEADER projekti: izveidotas telpas jauniešiem, dienas centri, spēļu istabas, piemēram, Ilzeskalnā iekārtota silto smilšu istaba. Ir arī citi vērtīgi LEADER projekti – vides objekti, tūrisma un informatīvās plāksnes pie ievērojamiem pagasta objektiem, bērnu rotaļu laukumi un jauni tērpi amatiermākslas kolektīviem. Arī uzņēmēji un reliģiskas organizācijas izmanto LEADER projektu iespējas.”
Kādi vēl apjomīgi un iedzīvotājiem svarīgi ES projekti īstenoti Nautrēnu apvienībā?
“Eiropas projektu ir daudz. Piemēram, viens no pirmajiem lielajiem projektiem Bērzgalē īstenots jau 2009. gadā, kad tika renovēts kultūras nams un sakārtota pieguļošā teritorija. Vēlāk, rakstot nākamos projektus, tika izremontēta koncertzāle un ierīkoti pacēlāji. Vēl viens liels ES ieguldījums bija ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti pagastos. Rogovkā īstenoti vairāki ēku siltināšanas un renovācijas projekti, tostarp skolas, dienesta viesnīcas un bērnudārza ēkām. Tāpat arī ceļu sakārtošanas projekti, kurus administrē Rēzeknes novada pašvaldība. Piemēram, Bērzgalē sakārtots ceļš, kas savieno centru ar Rēzeknes – Kārsavas šoseju, kā arī ceļš gar Meirānu ezeru. Šie ceļi kļuva par prioritāti, jo tuvumā ir aktīvi uzņēmēji – zemnieki, kuri arī paši ieguldījuši ievērojas investīcijas savās saimniecībās.”
Kā nonākat līdz projekta idejai?
“Visi projekti ir kopīgi izauklēti. Bērzgalē strādāju jau vairāk nekā 20 gadus. Es redzu vajadzības, un arī izveidojies labs kontakts ar vietējiem cilvēkiem, kuri izstāsta savas vēlmes. Tagad, strādājot Nautrēnu apvienībā, visi pagasti sanākam kopā un apspriežam, kādas kuram vajadzības, un vai to ir iespējams realizēt. Vērtējam arī, lai projekts sniedz ieguvumus pēc iespējas vairāk cilvēkiem vai sabiedrībai kopumā. Noslēgumā akceptu sniedz pārvaldes vadītāja – ko mēs varam vai nevaram atļauties no līdzfinansējuma viedokļa, jo gandrīz visiem projektiem nepieciešams kaut neliels, bet pašvaldības līdzfinansējums.”
Vai projektu pieteicējiem jārēķinās ar lielu konkurenci?
“Jā, konkurence ir liela. Ar labu ideju vairs nepietiek. Salīdzinot ar 2010. gadu, kad sāku rakstīt projektus, šobrīd projektu rakstītāju ir palicis vairāk, savukārt programmu prasības – augstākas. CFLA projektos svarīgs ir tehniskais pamatojums, savukārt LEADER projektos būtiski pamatot sabiedrisko vajadzību. Pie projekta pieteikuma jāstrādā nopietni. Ir jāvelk ar pirkstu caur vērtēšanas kritērijiem, lai katrs mazākais punkts būtu pamatots, tāpēc vienā dienā vai vienā nedēļā projektu uzrakstīt nevar. Ja starp projekta izsludināšanu un iesniegšanu ir divi mēneši, tad tie arī pilnībā jāizmanto, turklāt vēlams, lai ideja būtu noslīpēta jau iepriekš. Tas ir liels darbs, viss jāsaplāno no A līdz Z. Projekts jāuzraksta tā, lai cilvēku no malas, kurš nekad šeit nav bijis, pārliecinātu, ka tas tiešām ir vajadzīgs šai konkrētajai vietai.”
Ja Eiropas amatpersonas jautātu – kur šobrīd laukos vajadzētu ieguldīt ES naudu –, ko jūs atbildētu?
“Lauku cilvēkam, īpaši tam, kurš dzīvo nevis centrā, bet nomaļāk, vissvarīgākais ir ceļš. Viņam nevajag to centrālapkuri vai kanalizāciju, kas ierīkota ciematā. Iespējams, viņam nevajag pat pagastmāju, jo daudz ko var izdarīt elektroniski. Bet viņam vajag ceļu, lai varētu nokļūt līdz darbam, skolai, veikalam. Nav obligāti jābūt asfaltam – pietiktu ar labu šķembu segumu. Es pati braucu 10 kilometrus no ciemata uz laukiem – pavasarī un rudenī dubļi, vasarā bedres, ziemā ceļus aizputina. Primārā vajadzība cilvēkam laukos ir ceļš, taču pašvaldībai nav pietiekami daudz līdzekļu, lai sakārtotu visus ceļus, tāpēc šajā jomā noderētu lielāks ES fondu atbalsts.”
Kādi projekti pašlaik tiek īstenoti Nautrēnu apvienībā?
“Noslēgumam tuvojas ES Atveseļošanās fonda projekts “Nautrēnu apvienības pārvaldes ēkas Rogovkā energoefektivitātes uzlabošana”, kur kopējais finansējums ir 306 tūkstoši eiro. Šobrīd gatavojam pieteikumu vēl vienam Atveseļošanās fonda projektam – vēlamies pielāgot Bērzgales kultūras nama labierīcības cilvēkiem ar invaliditāti. Īstenojam arī LEADER projektu “Aktīvai jaunatnei Nautrēnu apvienībā”, kur 30 jauniešiem no visiem sešiem apvienības pagastiem ir iespēja doties izzinošās ekskursijās un piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, “Pavāru skolā” gatavot picas vai apgūt dīdžejošanas pamatus. Notiek darbs vēl pie vairākiem LEADER projektiem, tostarp Bērzgales kultūras nama apgaismojuma atjaunošanas projekta un skatuves apgaismojuma uzlabošanas projekta Nautrēnu kultūras centrā. Padomā ir arī citas idejas.
Vai Eiropa ir tepat? To jautājām arī Rogovkā satiktajiem iedzīvotājiem.
“Jā, var just Eiropas klātesamību. Piemēram, pie pašvaldības ēkām plīvo ES karogs, tiek īstenoti dažādi labiekārtošanas projekti. Ikdienā dzīvojam Rēzeknē, bet vīra mamma dzīvo Rogovkā, tāpēc redzam, kā tiek īstenoti ES projekti gan pilsētā, gan novadā.”
Kristīne un Reinis
“Daudzi raksta un ievieš ES projektus. Īpaši pēdējo desmit gadu laikā ļoti izmainījusies arī cilvēku domāšana. Labā nozīmē – cilvēki palikuši atvērtāki, pieņemošāki, Ir arī daudz uzlabojumu, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk iekļauties sabiedrībā.”
Ilona
“Zemniekiem ir iespēja rakstīt projektus un saņemt Eiropas atbalstu. Arī pats esmu rakstījis ES projektu savai saimniecībai. Var redzēt, kā pašvaldības renovē ēkas, atjauno ceļus. Daudz kur ielikta Eiropas nauda.”
Guntis
Sagatavoja Madara Bērtiņa, Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente
