No 17. līdz 19. jūnijam Ogrē notika Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētās XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mūsdienu deju izrādes “Kastaņa puslode” seminārs un kopmēģinājums. Ogres novada pašvaldība un Ogres novada Sporta centrs saņēmuši pateicību par iesaisti un atbalstu šajā nozīmīgajā procesā.
Mūsdienu deju izrādes mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Edīte Ābeltiņa uzsver: “Ceļš līdz izrādei mūs veda cauri Ogrei. Tā bija iespēja rīkot lielu semināru, kurā sākt ‘lipināt kopā’ izrādi. Dejotāji no visas Latvijas satikās Ogrē un sapazinās, kas vienotas izrādes radīšanai ir ļoti būtiski.”
Ogre – svarīgs pieturas punkts
Izrādes sagatavošanas procesā Ogre spēlēja izšķirošu lomu. “Sadarbība ar Ogres novada Kultūras centru jau bija notikusi mazās izrādes versijas laikā. Iepazīstot Ogres novada pašvaldības cilvēkus un pilsētas infrastruktūru, sapratām – visi ir ļoti atvērti un pretimnākoši,” atzīmē Ābeltiņa.
Mēģinājumi notika Arēnā “Ogre”, Ogres novada Sporta centra zālē Skolas ielā 12, Ogres Kalna pamatskolā un Ogres Centra pamatskolā. Lielais apjoms un tehniskās prasības pieprasīja rūpīgu sadarbību – no telpu nodrošināšanas līdz ēdināšanai. Horeogrāfe uzsver arī SIA “Gamma” atbalstu ēdināšanas nodrošināšanā.
“Pilsēta ļoti saskan ar mūsu idejām,” norāda Ābeltiņa, īpaši uzteicot Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja biroja vadītāju Gintu Sīviņu un visus iesaistītos iestāžu vadītājus un darbiniekus.
Kastaņa simbols – par pusaudzi un cilvēka ceļu
Izrāde “Kastaņa puslode” tika veidota kā vienots stāsts, ar speciāli rakstītu mūziku, horeogrāfiju, scenogrāfiju un tērpiem. “Mūsdienu deja Latvijā attīstās ļoti strauji. Likās, ka ir jāmeklē cits ceļš,” skaidro Ābeltiņa.
Nosaukums “Kastaņa puslode” simbolizē pusaudža sarežģīto pasauli – ārēji spurainu, iekšēji trauslu. “Kastanītis, kas nokrīt no koka, ir kā pusaudzis – asā čaumalā, bet iekšā gluds, viegli ievainojams,” viņa saka.
Izrāde veidota kā dzīves pieredzes ceļojums – no bērna līdz pieaugušajam. Tajā iekļauti simboli kā Mazās un Lielās šaubas, Narciss, Viltīgais ļaunums, Amatnieki un Labirints, atspoguļojot iekšējos konfliktus un pašizpratni.
“Mēs sākam no tukšuma, tad runājam par mīlestību, ticību, šaubām, par eksperimentiem, Narcisu, vilšanos, līdz visbeidzot – par to, vai spējam celties un turpināt iet. Patiesībā izrāde ir par katru no mums,” saka Edīte Ābeltiņa.
Ogre kā atspēriena punkts
“Ogrē mēs jau salikām izrādi tā, ka varējām to izdejot no sākuma līdz beigām,” atzīst Ābeltiņa. Tas ļāva vēl līdz svētkiem pilnveidot nianses, lai Ķīpsalas hallē skatītāji redzētu pilnībā izstrādātu izrādi.
Izrādes tapšanā piedalījās arī režisore Dita Lūriņa, komponiste Zane Dombrovska, scenogrāfe Liene Šiliņa un citi radošās komandas pārstāvji.
“Pirmo reizi mūsdienu deja Latvijā realizē ko šādu – ar speciāli veidotu stāstu, mūziku, tērpiem un horeogrāfiju. Tā ir izrāde ar lielajiem burtiem,” secina Edīte Ābeltiņa.
