Valdība otrdien, 5. augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kas notika aptaujas kārtībā, izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par šīs vasaras postošo lietavu un plūdu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari un nolēma līdz šā gada 4. novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.
Ministru prezidente Evika Siliņa uzsver: “Ir svarīgi atbalstīt lauksaimniekus esošajā situācijā, kad lietavas smagi skārušas lielu daļu lauku, raža ir bojāta un zemnieki cieš zaudējumus. Esam valdībā pieņēmuši lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju. Atvieglosim prasības un tādējādi mazināsim sekas, lai palīdzētu nozarei atgūties.”
Rezultātā Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī citi līgumsaistībās esošie Latvijas un starptautiskie sadarbības partneri varēs izvērtēt iespēju nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Zemkopības ministrs Armands Krauze atzīmē: “Ilgstošas lietavas kopš maija ir ļoti negatīvi ietekmējušas lauksaimniecības nozari Latvijā – šā gada raža ir būtiski cietusi un, iespējams, to nevarēs novākt. Graudi, rapsis un zirņi jau sāk dīgt vārpās un pākstīs, dārzeņi sapūst augsnē, bet pārmitrā zeme liedz uz lauka uzbraukt ar smago tehniku un ražu novākt. Ja iepriekš šķita, ka problēmas skar tikai daļu Latvijas, tad šobrīd ļoti smaga situācija izveidojusies visā Latvijā. Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta – vai nu ražas nebūs vispār, vai arī tā būs tik zemas kvalitātes, ka būs izmantojama tikai lopbarībai, nevis pārtikai. Turklāt laikapstākļu ietekmi izjūt visas lauksaimniecības nozares – lopkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība un citas. Šī situācija apdraud lauksaimnieku spēju pildīt finanšu un piegādes saistības, īpaši eksportā, kur graudaugi ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem eksporta produktiem. Līgumu nepildīšana var radīt nopietnas tiesiskas un finanšu sekas, ietekmējot nozares reputāciju un valsts eksportspēju.”
Latviju kopš 2025. gada maija skāra plašas un ilgstošas lietavas, kā rezultātā augsne ir pārmitra, tīrumos sakrājies ūdens, lauksaimniecības zemēs un zemākās vietās novērojamas lielas ūdens lāmas, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Savukārt vietās, kur raža solījās būt laba, tagad ražas novākšanas laikā kombainiem un citai lauksaimniecības tehnikai nav iespējams iebraukt pārmitrajos tīrumos. Ja ražu nevarēs novākt, šis lauksaimniekiem būs jau trešais gads pēc kārtas ar smagiem zaudējumiem.
Vienlaikus lauksaimnieki ir aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Zemkopības ministrija jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.
“Šobrīd aplēstie zaudējumi 63 miljonu eiro apmērā vēl neietver lietavu postījumus pēdējās divās nedēļās. Tāpēc jau savlaikus esam vērsušies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pēc ES atbalsta, un ar pēdējo nedēļu datiem darīsim to atkārtoti – papildināsim iesniegto informāciju, pievienojot arī jaunākos datus par situācijas attīstību,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
