Projektā Nr. 2.1.3.2/1/23/I/001 “Plūdu risku novēršana Jēkabpilī” viens no obligāti sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem atbilstoši 27.06.2023. MK noteikumiem Nr.353 par projekta īstenošanu ir “zaļā” infrastruktūra*, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Rādītājs projektā tiek sasniegts, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības pret plūdiem stiprināšanai 7,88 hektārus lielā platībā, piemērojot “zaļās” vai “zilās” infrastruktūras paņēmienus.
Zaļā infrastruktūra ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Uz sauszemes zaļā infrastruktūra pastāv lauku un pilsētas apstākļos.***
Lai projektā nodrošinātu zaļās infrastruktūras izveidi Daugavas kreisā krasta aizsargdambja slapjajā nogāzē tiek paredzēta teritorijas kombinēta izmantošana, izbūvējot divas šādas zonas, kas sevī ietver fitoremediācijas lauku**, mitrzemi un teritorijas labiekārtojamu. Teritorijas zaļās infrastruktūras plānotais vides multifunkcionālais raksturs ļauj paredzēt ūdens filtrācijas un piesārņojuma koncentrācijas mazināšanu, kā arī augsnes erozijas novēršanu un hidromorfoloģisko apstākļu uzlabošanos (hidromorfoloģiskās slodzes samazināšana).
Projektā paredzētas divas šādas zaļās infrastruktūras teritorijas, kas sadalītas vairākās zonas, lai sniegtu daudzveidīgu ekosistēmas pakalpojumu cilvēku labklājībai. Zaļās infrastruktūras risinājumu izstrādes laikā notika sazināšanās un konsultācijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildīgajiem speciālistiem. Zonas izvietotas kreisā krasta aizsargdambja ziemeļu (Daugavas applūstošajā teritorijā) un dienvidu daļā (sausās nogāzes pusē).
Zaļās infrastruktūras teritorijas (Fitoremediācijas lauki) tiek iedalīti 5 zonās, to kopējais tehniskais risinājums izstrādāts integrējot vides sniegto pakalpojumus (Projekta pieteikuma nosacījums – zaļās infrastruktūras risinājumos lielākoties ir jābūt iekļautai veģetācijas virsmas platībai un zilā infrastruktūra, kas nozīmētu ūdens virsmas platības) atbilstoši projekta noteikto mērķu un nosacījumu sasniegšanai :
1. Zemā zona – tiešā Daugavas krasta tuvumā. (Šajā zonā ar veiktiem būvdarbi – tiek saglabāti apstākļi iespējami tuvu dabiskajam stāvoklim).
2. Vidējā zona – izvietojas uz aizsargdambja pusi aiz zemās zonas. (Šajā zonā tiek veikti būvdarbi, augu ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, kas ļauj izvietot augus un stādījumus fitoremediācijas funkcijas veikšanai).
3. Seklā zona – zona aizsargdamja ziemeļu daļas uzbēruma tuvumā. (Šajā zonā tiek veikti būvdarbi, augu ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, atsevišķu koku stādīšana, augu un stādījumu izvietošana fitoremediācijas funkcijas veikšanai).
4. Mitrzemju zonas – mērķis ir uzkrāt un samazināt ūdens plūsmas ātrumu, aizkavēt noteci un atdalīt drenāžas un lietus ūdenī esošās izšķīdušās un suspendētās piesārņojošās vielas, kā arī akumulēt palu ūdeņus un samazināt plūdu riskus. (Abās mitrzemēs ieplūst pretplūdu sistēmas guļcaurule, kas šobrīd savāc kontroldrenāžas ūdeni no aizsargdambja sausās nogāzes piekājes pildot hidrotehniskās būves depresijas līknes pazemināšanas funkciju. Pretplūdu sistēmas izbūvētas ar iespējām perspektīvā pieslēgt pilsētas lietus kanalizācijas sistēmas, kas ļaus vēl plašāk izmantot zilās infrastruktūras sniegtos pakalpojumus).
5. Ievalku zonas (pie katra no fitoremediācijas laukiem) – aizsargdambja dienvidu daļā lietus ūdens uztveršanai un infiltrācijai. (Ievalkas palielina ūdens akumulācijas un infiltrācijas apjomu tiešajiem virszemes ūdens nokrišņiem, kā arī ļauj uzlabot pilsētvides vizuālo tēlo).
Lai nodrošinātu zaļās infrastruktūras mērķu sasniegšanu, fitoremediācijas lauku zonas tiek veidotas tā (labiekārtotas), lai cilvēki šajās vietās varētu arī pavadīt savu brīvo laiku. Zaļās infrastruktūra – fitoremediācijas lauka labiekārtojuma pārvietojamos elementus (Solus, informācijas stendu, vides objektu) paredzēts ik gadu demontēt pirms plūdu un palu perioda, kā arī uzstādīt pēc tā.
Būvprojekta izstrādātājs ir Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MELIORPROJEKTS”, atbilstoši līguma saistībām un iepirkuma nosacījumiem piesaistīti vairāku jomu projektēšanas sertificētie speciālisti. Būvprojekta teritorijas sadaļu izstrādātāja SIA “ARHILACIS”.
*Zaļā infrastruktūra tiek definēta kā stratēģiski plānots dabisku un daļēji dabisku teritoriju kopums ar dažādām vides funkcijām, kas izstrādāts un pārvaldīts, lai nodrošinātu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību.
**Fitoremediācija ir piesārņoto vietu attīrīšanas metode, kurā izmanto augus un ar tiem saistītos augsnes mikroorganismus. Šī metode ir rentabla, efektīva un videi draudzīga. To iespējams izmantot gan piesārņotas augsnes, gan gruntsūdeņu, virszemes ūdeņu un pat atmosfēras attīrīšanai.
Fitoremediācijas pamatā ir augu spēja sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
*** Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide 2013, Eiropas Komisija
Jēkabpils novada pašvaldības
Attīstības pārvaldes
Projektu vadības nodaļa