Neskatoties uz atkārtotiem brīdinājumiem un aicinājumiem būt piesardzīgiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Krāpnieki turpina izmantot dažādas shēmas, lai izvilinātu naudu, un diemžēl visbiežāk par upuriem kļūst tieši vecāka gadagājuma cilvēki.
Šobrīd visizplatītākais krāpšanas veids ir vikšķerēšana jeb telefonkrāpšana. Krāpnieki zvana, uzdodoties par komunālo pakalpojumu, piemēram, Elektrum, Latvenergo, Sadales tīkls u.c., banku vai pat policijas darbiniekiem. Sākotnēji viņi informē par it kā nepieciešamību nomainīt skaitītājus vai pārbaudīt datus, iztaujā par dzīvesvietu un personīgo informāciju, tostarp prasa pases datus. Drīz pēc tam seko otrs zvans – šoreiz it kā no policijas vai bankas pārstāvja. Sarunas laikā tiek apgalvots, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem un, lai pasargātu naudu, tā jānodod “drošībā” kurjeram, kurš it kā atbrauks pakaļ. Nereti tiek jautāts, vai mājās glabājas skaidra nauda, apgalvots, ka tā jādeklarē, vai pat piedraudēts ar kratīšanu, ja persona nesadarbosies.
Kad cilvēks piekrīt nodot naudu “drošībā”, ierodas krāpnieku sūtīts kurjers, paņem naudu, bankas kartes un piekļuves datus — un pazūd. Tieši šādi arvien biežāk tiek apkrāpti seniori, zaudējot ievērojamas naudas summas.
Diemžēl šī ir tikai viena no daudzām krāpniecības shēmām. Lai pasargātu sevi un tuviniekus, Valsts policija atgādina:
- Nekad neizpaudiet pa tālruni personīgos datus – pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus.
- Nesekojiet nepazīstamu personu norādījumiem vai prasībām, īpaši, ja tiek lūgts instalēt programmas vai veikt neparastas darbības ierīcēs.
- Lietojiet stipras un atšķirīgas paroles katram kontam.
- Neizmantojiet paroles veidošanā personīgos datus.
- Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju (internetbankai, e-pastam).
- Regulāri mainiet paroles un neatkārtojiet tās dažādās interneta vietnēs.
- Izmantojiet atsevišķu maksājumu karti tiešsaistes pirkumiem.
- Lejupielādējiet un aktivizējiet mobilajās ierīcēs DNS ugunsmūri (CERT.LV un NIC izstrādāta lietotne, kas pasargā no krāpnieciskām saitēm un bloķē krāpnieciskus zvanus).
Runājiet ar saviem vecāka gadagājuma radiniekiem un paziņām par šiem riskiem!
Ar vairākām krāpšanas shēmām iespējams iepazīties Valsts policijas mājaslapā: www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi
Atcerieties – ja esat nodevis savus bankas datus vai naudu krāpniekiem, nekavējoties sazinieties ar banku un informējiet Valsts policiju.
Parūpēsimies par sevi un saviem tuviniekiem!
Informāciju sagatavoja Valsts policija
