Īstenojot būvdarbus, noslēgts nozīmīgs posms Mežotnes pilskalna teritorijas labiekārtošanā. Pašvaldība arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīs senvietu, plānojot jauna aprīkojuma iegādi un mūsdienīgu digitālo risinājumu ieviešanu, lai Mežotnes pilskalna apmeklējums un senču vēstures izzināšana kļūtu vēl saistošāka, ērtāka un iedvesmojošāka.
Aicinām iedzīvotājus un viesus doties izzināt Mežotnes pilskalna stāstu – izbaudīt tā unikālo dabas un vēstures atmosfēru, gūt jaunus iespaidus un būt saudzīgiem pret izveidoto infrastruktūru, izturoties ar cieņu pret seno mantojumu.
Atgādinām, ka Mežotnes pilskalns ir dabas teritorija. Lietainā laikā un sabirušu lapu dēļ celiņi var kļūt slideni, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un saudzīgiem!
Tīmekļvietne Mežotnes pilskalns
Par Mežotnes pilskalna vēsturi
Zemgales līdzenums laiku laikos ir bijusi laba vieta dzīvošanai. Lielupes krastā izdevīgā izvietojuma un ūdensceļu klātbūtnes dēļ veidojās blīvāka apdzīvotība.
Mežotnes pilskalns ierīkots Lielupes kreisajā krastā uz dabīga senkrasta izvirzījuma. Austrumos to norobežo 16 metru augsts Lielupes krasts, savukārt ziemeļu pusē – nedaudz seklāka dabīga grava ar strautiņu. Rietumos un austrumos pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem.
Līdzīgi kā citviet senajā Zemgalē, arī Mežotnes pilskalnā 9.-12. gadsimtā veikti liela mēroga nocietināšanas darbi. Pie daudziem pilskalniem veidojās tirdzniecības un amatniecības apmetnes. Nocietinātā Mežotnes pilskalna pakājē veidojās iespaidīga senpilsēta 13 hektāru platībā. Turpat blakus Lielupes krastā bija ostas vieta.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās arheologa Valdemāra Ģintera vadībā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos, lielajā aizsargvalnī konstatēti desmit ogļu slāņi, kas liecina, ka piecu gadsimtu laikā Mežotnes pils aizsargbūves nopostītas un atjaunotas desmit reižu.
Hronoloģiski jaunākās aizsargbūves bija veidotas no divām paralēlām guļkoku sienām, kas savienotas pakšos. Atstatums starp tām bijis vairāk nekā divi metri, tās ar klūgu starpsienām sadalītas ik pa 6,5 metriem, veidojot apcirkņiem līdzīgas kameras, kas piepildītas ar zemi un akmeņiem. Aizsargbūves ārsiena bijusi augstāka, tās ārpuse ugunsdrošības nolūkā apmesta ar māliem, iespējams, ka vienslīpņu jumti bija nosegti ar velēnām.
Ziemeļu ieejas vārtu vieta bijusi aptuveni divus metrus plata, pārsegta ar līmenisku jumtu. V. Ģinters 1939. gada “Senatnē un Mākslā” par 1939. gadā veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem ziemeļu ieejā raksta: “Vārtu ejas jumta segums starp citu bij arī nepieciešams, lai nerastos pārtraukums aizsargejā, ko veidoja vaļņa un pils malas aizsargceltņu līmeniskie jumti, uz kuriem cīņas laikā novietojās pils aizstāvji un pa kuriem tie pēc vajadzības varēja brīvi pārvietoties.”
12.-13. gadsimta sākumā ieeja pilī bijusi bruģēta ar plienakmeņiem. “Atsedzot dziļāki pils ieejas tuvāko apkārtni, bruģētais ceļš iet virzienā uz pilskalna plakuma centru. Ceļa bruģis samērā labi uzglabājies tikai pašā pils vārtu vietā,” arheoloģisko pētījumu atskatā raksta V. Ģinters.
(Ritini zemāk un ieskaties arheoloģisko izrakumu laikā uzņemtajos foto).
Aiz aizsargbūvēm pilskalna plakumā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Mežotnes pilskalnā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos izpētītas 14 celtņu paliekas. 11.-13. gadsimtā celtnes bijušas virszemes guļbūves dūmistabas (8×6 metri un 5×4 metri) ar māla kleķa krāsnīm. Vēlākajos 12. un 13. gadsimta slāņos atrastas arī no akmeņiem, ķieģeļiem un māliem mūrētas krāsnis, kas izvietotas ēkas stūrī, māju sienas nereti apmestas ar māliem. Dažām dūmistabām bijis māla klons, vai koka grīda.
Ieskaties arheoloģisko izrakumu laikā uzņemtajos foto
1938. un 1939. gadā veikto arheoloģisko izrakumu apmērus lieliski var apjaust Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitalizētajās fotogrāfijās.
Mežotnes pils apbūves iekšskats pēc Emīlijas Brīvkalnes rekonstrukcijas versijas (avots: LU HZF Latvijas vēstures institūts):
Publikācijā izmantotie avoti:
Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums. – R.: Latvijas Vēstures muzejs, 2004. – 208 lpp.: il. (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10. Arheoloģija, antropoloģija)
Ģinters, V., 1939a. Senā Mežotne, 1938. g. izrakumi pilskalnā un kapulaukā. Senatne un Māksla, 1, 64-98. [www.periodika.lv]
Ģinters, V., 1939b. Senā Mežotne, 1939. g. izrakumi. Senatne un Māksla, 4, 15-46. [www.periodika.lv]
https://enciklopedija.lv/skirklis/135848-Me%C5%BEotnes-pilskalns
Uzziņai
Projekta ”Mežotnes pilskalna Ziemeļu ieejas būvniecība” (Nr. 24-06-CL27-C0LA19.2202-000003) līdzfinansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
Projekta kopējās izmaksas ir 80 731,24 EUR, no kuriem 45 000 EUR ir ELFLA līdzfinansējums un 35 731,24 EUR – Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums.
Būvdarbus veica SIA “Kaskāde Būve” par kopējo summu 70 173,99 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. Autoruzraudzību nodrošināja SIA “PBR” par kopējo summu 5203 EUR, tai skaitā PVN, savukārt būvuzraudzību un turpmāko piecu gadu garantijas apsekošanu – SIA “Somniar” par kopējo summu 5354,25 EUR.
