Vīksnas pareizticīgo baznīca ir viena no vecākajām koka pareizticīgo baznīcām Latvijas austrumu pierobežā – reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ”Vīksnas pareizticīgo baznīca” (valsts aizsardzības Nr. 2880). Baznīcas pamati likti 1912. gadā, iesvētīta 1916. gadā. Tā celta kā tēstu apaļkoku guļbūve, bet pēc desmit gadiem ēkai izveidots horizontālu dēļu apšuvums.
Dievnams saglabājis augstu autentiskuma pakāpi gan apjoma ziņā – ar trim sākotnējiem kupoliem, gan detaļās (oriģinālie koka logi, pildiņu durvis). Arī sākotnējais plānojums nav mainīts un interjerā joprojām saglabājusies stilistiski tīra dekoratīvā apdare ar trafaretu krāsotu ornamentālu joslu romantisma stilā ar krusta ziedu motīvu. Lai gan dievkalpojumi notiek reti, draudze savas iespēju robežās pasūtījusi gan izpētes, gan veikusi neatliekamus remonta darbus. 2021. gadā ar valsts finansējumu – 100 000 euro – tika remontētas un daļēji nomainītas jumta konstrukcijas, kā arī ieklāts jauns jumta segums.
Turpmākajiem baznīcas celtnes atjaunošanas darbiem trūka nepieciešamās dokumentācijas un nebija izstrādāta vienota darba koncepcija, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam, tika izstrādāta Vīksnas pareizticīgo baznīcas restaurācijas programma (1. kārta). Programmas mērķis – veikt aktuālās situācijas apsekošanu un sagatavot rekomendācijas turpmākajiem darbiem. Rezultātā draudze ieguva “rokasgrāmatu” ar ilgtermiņa un detalizētu darbu plānu – kādā secībā un ar kādu speciālistu palīdzību veicami atjaunošanas soļi, kādu dokumentāciju nepieciešams sagatavot un kā nodrošināt darbu saskaņošanu ar atbildīgajām institūcijām.
Ņemot vērā nelielo draudzes sastāvu un ierobežotos finanšu resursus, atjaunošanas darbi tiek plānoti pakāpeniski, lai attiecīgajam darbu posmam uzrunātu un piesaistītu nepieciešamos kompetentos speciālistus, kuri, kad nepieciešams, izstrādātu attiecīgus tehniskos risinājumus un darbu veikšanas metodiku, pielietojamo materiālu aprakstus, plānotās izmaksas, un, izejot no darbu veikšanas specifikas, darbus saskaņotu gan Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, gan citās instancēs. Šāda pieeja ļaus soli pa solim īstenot plānotos darbus un atkal atvērt baznīcas durvis gan dievkalpojumiem, gan plašākai sabiedrībai.
Pašlaik primārais apdraudējums ir novērsts – 2021. gadā nomainīts Vīksnas pareizticīgo baznīcai jumta segums, bet šogad veikti arī defektu novēršanas darbi un tekņu tīrīšana no apauguma un lapām. Tomēr aktuālā apsekošana liecina par vairākām problēmām: deformācijām rietumu fasādē un sienās, lokāli trupējušiem guļbaļķu konstrukciju posmiem, bojātiem torņa logu slēģiem, grīdas un ieejas mezgla konstrukciju bojājumiem, kā arī vērojama erozija iekštelpu sienu apmetuma apdarē un nepieciešamību atjaunot vēl saglabājušās apkures podiņu krāsnis.
Lai arī problēmu un veicamo darbu saraksts ir ievērojams, jāņem vērā, ka turpmāko virzību noteiks piesaistīto būvspeciālistu kompetence un darba kvalitāte, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, pieejamais finansējums, kā arī draudzes izpratne un pacietība. Tieši šo faktoru kopums būs izšķirošs, lai nākotnē sekmīgi īstenotu programmā paredzētos soļus un saglabātu Vīksnas pareizticīgo baznīcas autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību nākamajām paaudzēm.
Vīksnas pareizticīgo baznīcas apsekošanas un atjaunošanas darbu programmu izstrādāja SIA ”Arhitektoniskā izpētes grupa” pētnieku komanda: arhitekts–būvpētnieks Ilmārs Dirveiks, būvinženieris Māris Benfelds un restaurators Mārtiņš Reinbergs. Apsekošanas darbu veikšana un rekomendāciju izstrāde veikta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.
