Par Eiropas Gada koku Latvijā 2025 kļuvusi Elku liepa. Sasmakas Elku liepa aug Valdemārpils Sasmakas muižas parkā. Paaudžu paaudzēs tā Latvijā un Baltijā ir viens no pazīstamākajiem un populārākajiem dižkokiem.
Pēc stumbra apkārtmēra lēšot, tā ir resnākā liepa Baltijā, tās augstums ir 25 m, apkārtmērs 8,65 m (0,3 m augstumā), vainags 320 m².
„Rakstiskos avotos Sasmakas Elku liepa pirmoreiz pieminēta Kārļa Vanga 1937. gada ceļvedī „Tūristu maršruti Talsu novadā”. 1967. gada rudens viesuļvētrā nolūza aptuveni puse vai citos avotos – trešā daļa koka vainaga, stumbrā pavērās liels dobums. 1969. gadā koku uzmērīja un pirmais šo informāciju publicēja dendrologs Raimonds Cinovskis. 2010. gada pavasarī Sasmakas Elku liepai nolūza liels, 5 metru augstumā augošs zars, kas krītot nolauza arī vienu no apakšējiem zariem. Vadoties pēc Jāņa Cepīša 1995. gada 1. maijā uzmērītā 7,95 m apkārtmēra un paša 2014. gada rudenī veiktajiem mērījumiem (8,65 m), Guntis Eniņš aprēķināja, ka koka vidējais stumbra resnuma augšanas ātrums ir ap 3,5 cm gadā, bet vecums varētu būt aptuveni 247 gadi, tātad liepa iestādīta ap 1770. gadu.
Dižliepa ir Talsu novada lepnums un dabas brīnums, ko kaut reizi vēlas apskatīt ikviens. Elku liepa no senatnes līdz mūsdienām ir kā svētnīca, stiprinājuma un spēka vieta, kļūstot par latviskā vieduma simbolu. Tā ir gan apbrīnojams un savdabīgs dižkoks, gan vienlaikus nozīmīgs Talsu novada kultūrvēsturiskais mantojums.
Pārsteidzošo koka diženumu rada ne vien apkārtmērs un zaru vainags, bet arī tā varenie zaru žuburi, kas lokās pa zemi, ceļas debesīs un kuros var „ieiet” kā dabas svētnīcā vai mākslas galerijā ar māzeru skulptūrām un saaugumiem. Tieši tur visā pilnībā var redzēt un saprast liepas sīksto, gadsimtos mērāmo dzīvības spēku, kas aprepē ap koksnes brūcēm, veidojot dabas figūras kā mītiskus gariņus no senām pasakām. Milzīgie, izliektie zari ir atbalsīti, atsevišķās vietās atsaitēti, kāds dobums aizcementēts, lai pēc iespējas ilgāk stiprinātu un sekmētu koka dzīvotspēju.
Dižliepa kopš senatnes ap sevi pulcējusi un turpina pulcēt novada ļaudis gan latvju gadskārtu ieražu rituālos, gan citos ģimenēm un cilvēkiem nozīmīgos notikumos. Valdemārpilieši bieži vien savus viesus ved pie Dižliepas, cienā ar tās ziedu tēju, ticot, ka tieši šie liepziedi dos svētību veselībai un spēku dzīvei.
Pēc nostāstiem liepa bijusi sens kulta koks, tās vecums varētu būt pat 400 līdz 500 gadi. Valdemārpils (līdz 1926. gadam – Sasmakas) apkaimē atradās Dupurkalna pilskalns, viens no Vanemas zemes centriem, vēlāk Sasmakas miests (Kurzemes bīskapijā, Piltenes novadā un Kurzemes guberņā), par kura vēsturisko nozīmīgumu varētu liecināt elku vieta – Elku liepa Sasmakas parkā.
Sasmakas jeb Valdemārpils Elku liepa ir Baltijā nozīmīgs dižkoks ar kultūrvēsturisko vērtību, kas jāiepazīst visā Eiropā!
Ar šo dižliepu jālepojas visā Latvijā!
