Staiceles bibliotēkas pasākumā “Kad dziesma nenosalst” tikāmies ar Liu Guļevsku, ar cilvēku, par kuru Ojārs Rubenis ir teicis: “Lia ir dzīves pētniece un kultūras vērtību kolekcionāre, kas glītos kamolos (t.i. raidījumos un grāmatās) satītas vērtības pasniedz mums visiem”. Visa vakara gaitā arī šis atmiņu kamols tika ritināts gan kā ilggadējai žurnālistei, raidījuma “Mikrofona” veidotājai, gan kā grāmatu autorei par personībām.
Emocionāli sākās sarunas. Sākās sarunas par eņģeļiem. Autore uzskata, ka pasaulē ir eņģeļi, kas pieņēmuši cilvēka izskatu. Ar tādu viņa bija sastapusies arī Limbažu autoservisā, kas viņai palīdzēja un atrisināja tikšanu uz pasākumu. Par vienu no tādiem viņa arī uzskata savas biogrāfiskās grāmatas galveno varoni sirds ķirurgu Romānu Lāci. Un ne tikai. Vakara gaitā grāmatu autorei bija labi vārdi ko teikt par katru viņas grāmatu varoni – Raimondu Paulu, Gunāru Cilinski, Mihailu Kublinski, Imantu Skrastiņu un citiem.
Atskatījāmies uz žurnālistes sākuma ceļu Radio mājā, kur ar laiku ieņēma Gunāra Jākobsona vietu ar teicienu uz galda “Īss prāts, garš materiāls”. Kas bija pamācošs visus turpmākos darba gadus radio. Par nokļūšanu raidījumā “Mikrofons” Lia saka: “Nokļūšana mikrofonā bija otrā laimīgākā diena manā mūžā pēc meitas piedzimšanas dienas”. No tiešiem avotiem uzzinājām arī par “Mikrofona” aptaujas veidošanas peripetijām, par cenzūru dziesmu iekļaušanai aptaujā, kas tajā laikā, likās pat ļoti kuriozas.
Uz jautājumu, kā ir lasīt grāmatu pašai par sevi, Lia atbildēja: “Sākuma ļoti pretojos, bet piekritu, kad meita uzņēmās rakstīt par mani. Piekrītu arī tam, ka Gunārs Jākobsons to nosauca par grāmatu, kura nav tikai par mani, bet par visu Latvijas kultūras vēsturi”. Kopīgās sarunās izkristalizējās, ka tā ir paraugs katras dzimtas vēstures grāmatai, kuru viņa velta saviem potenciālajiem mazmazbērniem.
Vakara gaitā iepazinām arī Lias mazdēlu Kristeru, kurš ir galvenais atbalsts vecmāmiņai datorzinībās, grāmatu vizuālā skata veidošanā, kā arī vienkārši – pavadonis un šoferis. Arī mazdēls ir bijis kādreiz cieši saistīts ar radio.
Vakars noslēdzās ar Lias vēlējumu: ”Mēs tā sarežģījām paši savu dzīvi, tā vietā, lai noglaudītu otram plecu, mēs pieliekam kāju priekšā. Mēs taču neviens nezinām, kas notiks pēc dažām minūtēm. Dari labu, cik tu vien vari. Galvenais ir mīlestība, līdzcietība, sirsnība!”
Anita Strokša, Staiceles bibliotēkas galvenā bibliotekāre
