Seminārā vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvija ir unikāla ar saviem bagātīgajiem un kvalitatīvajiem pazemes ūdens resursiem, kas ļauj droši dzert ūdeni no krāna. Šāda izvēle ir gan videi draudzīga, gan ekonomiski izdevīga. Pasākuma vadmotīvs “Ūdenim jābūt pieejamam visur un visiem!” atgādināja, ka attīrītajam dzeramajam ūdenim publiskās vietās jābūt brīvi pieejamam, jo par tā kvalitāti un attīrīšanas procesu iedzīvotāji jau ir samaksājuši.
Evija Pudāne, Cleantech Hub pārstāve, seminārā ieskicēja pasaules tendences un šodienas izaicinājumus dzeramā ūdens jomā. Viņa rosināja aktīvas sarunas arī par Kopenhāgenas pieredzes braucienā gūtajām atziņām, kuras pašvaldības jau sāk ieviest savos attīstības plānos. Diskusijās izskanēja gan Dobeles novada pašvaldības iecere par zaļās sienas izveidi, gan Jelgavas ieplānotie pilsētvides uzlabojumi, gan Aizkraukles novada darbs pie parka rekonstrukcijas un lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem. Šie piemēri apliecina, ka vides pieejamības, ilgtspējas un inovāciju jautājumi aizvien skaidrāk iezīmējas pašvaldību ikdienā.
Nozares aktuālos izaicinājumus iezīmēja Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, norādot, ka ūdenssaimniecības attīstību būtiski ietekmē ierobežots finansējums, grūtības piesaistīt kvalificētus speciālistus un nepieciešamība nodrošināt pieredzes pārmantojamību, kā arī jautājumi, kas saistīti ar tarifu pārskatīšanu. Viņš aicināja sabiedrību novērtēt lietas, kuras nereti tiek uzskatītas par pašsaprotamām, tostarp arī to, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens pieejams jebkurā brīdī — pretstatā daudzām pasaules vietām, kur šāds pakalpojums joprojām nav garantēts.
Seminārā dalībnieki ne tikai uzklausīja ekspertu prezentācijas, bet arī aktīvi iesaistījās diskusijās par to, kā katra pašvaldība savā ikdienā var stiprināt ilgtspējīgu attieksmi pret ūdens resursiem. Kā uzsvēra viena no pasākuma organizatorēm, projekta vadītāja Sandra Kauranena, šādas klātienes tikšanās ir īpaši nozīmīgas informācijas apritei un profesionālās pieredzes apmaiņai. Viņa atzina: “Kopumā vērtēju pasākumu kā iedvesmas pilnu — gan iespēju paskatīties uz dzeramo ūdeni no dažādiem skatu punktiem, gan gūt ieskatu aktuālajās tendencēs pasaulē un Latvijā.”
Savukārt semināra noslēgumā dalībnieki uzsvēra, ka šādas tikšanās ne vien stiprina zināšanas un profesionālo kompetenci, bet arī iedvesmo domāt plašāk — par ūdens nozīmi mūsu ikdienā, ilgtspējīgiem risinājumiem un to, kā vides atbildību padarīt par dabisku sabiedrības ieradumu.
Pasākums organizēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.2. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” projekta Nr.3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
Par publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
