6. decembrī svinīgā ceremonijā Mārupes novada Dzimtsarakstu nodaļa godināja septiņus pārus, kas laulībā nodzīvojuši jau 50 gadus. Tradīcija godināt zelta kāzu jubilārus Mārupes novadā aizsākās 2017. gadā un ir viens no sirsnīgākajiem pasākumiem, kas atgādina par dzīves svarīgākajām vērtībām – ģimeni un mīlestību.
Šogad pasākumam pieteicās septiņi pāri: Tamāra un Raitis Rozenfeldi, Rudīte un Aleksandrs Ločmeļi, Tamāra un Jevgeņijs Černovi, Edīte un Verners Cinki, Daina un Aivars Jānis Mitenbergi, Zaiga un Felikss Savicki, Maruta un Aivars Upmaļi.
Sirsnīgus apsveikuma vārdus klātesošajiem veltīja Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, savukārt ar muzikālu sveicienu priecēja saksofonists Zintis Žvarts, pianists Romāns Vendiņš un dziedātāja Aija Vītoliņa-Freimane. Visi pāri saņēma atjaunotās Latvijas Republikas laulības apliecības un parakstījās Zelta pāru kāzu goda grāmatā.
Pateicamies visiem pāriem, kas pieteicās dalībai pasākumā un uzticēja mums savas ģimenes stāstu! Lai stipra veselība jums un jūsu ģimenēm un lai gadiem stiprinātā mīlestība iedvesmo!
Vairāk foto: ŠEIT
Tamāra un Raitis Rozenfeldi
Tamāra 16 gadu vecumā uzsāka mācības Rīgas Medicīnas māsu skolā. Tur mācījās tikai meitenes, tādēļ uz ballēm tika aicināti puiši no Rīgas industriālā politehnikuma, kur mācījās arī Raitis. Tā 1970. gada rudenī kādā ballē abi sadejojās. Jauniešu draudzība turpinājās, un pēc dienesta padomju armijā 1975. gada 4. jūlijā abi slēdza laulību Rīgas rajona Babītes ciema izpildkomitejā. Tamāra visu darba mūžu veltījusi medicīnai un šajā jomā strādā vēl joprojām, Raitis šobrīd strādā VAS “Latvijas Pasts”. Laulībā izaudzināti divi dēli – Rolands un Ritvars –, tagad tiek lutinātas divas mazmeitas un mazdēls. Abi ir sabiedriski, patīk apmeklēt koncertus, teātra izrādes. Brīvdienas pavada apceļojot Latviju un nakšņojot teltīs, patīk laivošana pa Kurzemes upēm, un abi ir kaislīgi makšķernieki. Vaicāti, kas laulībā ir svarīgākais, atbild: pielāgošanās, kompromiss un kopīgas intereses.
Rudīte un Aleksandrs Ločmeļi
Abi – Āgenskalna meitene Rudīte un Iļģuciema puisis Aleksandrs – mācījās Rīgas 41. vidusskolā (tagad Jāņa Šteinhauera vidusskola). Pēc kādas skolas balles Aleksandrs pieteicās pavadīt Rudīti uz mājām, un, kā abi smej, tā arī sākusies viņu draudzība – Aleksandrs savaldzinājis vienīgo skolas nekomjaunieti. 1975. gadā Aleksandrs lūdza Rudītes vecākiem meitas roku, un jāvārdu viens otram abi teica vasaras pilnbriedā, 12. jūlijā, Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona dzimtsarakstu nodaļā. Izaudzināta meita Inese, ir viens mazdēls, un nu jau sešus gadus pilntiesīgs Ločmeļu ģimenes loceklis ir mazais šokolādes krāsas jorks Frodo. Abiem patīk ceļot un kopā makšķerēt, Rudītei prieku sagādā arī dārza darbi un adīšana. Par svarīgāko attiecībās abi atzīst cieņu un spēju respektēt otra vēlmes.
Tamāra un Jevgeņijs Černovi
Tamāra piedzima Krievijā, bet 1963. gadā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi pie vecvecākiem Tīrainē. Tamāras tēvocis bija precējies ar Jevgeņija tanti, tāpēc Jevgeņijs brauca ciemoties pie radiem, un vienā tādā reizē abi viens otrā ieskatījās. Attālums abu draudzībai nebija šķērslis, tā pārauga mīlestībā. Kādu dienu Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), ejot garām dzimtsarakstu nodaļai, Jevgeņija draugs ieminējies, ka abiem būtu jāprecas, uz ko Jevgeņijs Tamārai noprasījis, vai viņai ir līdzi pase. Tā nu abi uzrakstīja iesniegumu un 1975. gada 1. augustā apprecējās. Pirmos gadus dzīvoja pie vīra vecākiem Ļeņingradā, vēlāk ģimene pārcēlās uz dzīvi Tīrainē. Ģimenē izaudzinātas divas meitas – Olga un Marija –, ir divi mazdēli un mazmeita. Tagad abi ir pensijā un ar prieku nododas saviem hobijiem. Par svarīgāko laulībā uzskata mīlestību, piekāpšanos un atbalstu.
Edīte un Verners Cinki
Verners un Edīte mācījās vienā klasē Talsu pamatskolā. Pēc skolas beigšanas Edīte devās mācīties uz Rīgu, bet Verners – uz Kandavu. Taču, tā kā abu vecāki dzīvoja Talsos, viens par otru šo to dabūja zināt. Vēlāk abu ceļi atkal krustojās Rīgā, draudzējās, līdz 1975. gada 6. septembrī Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļā viens otram teica jāvārdu. Laulībā izaudzināta meita un dēls, sagaidīti seši mazbērni. Abi priecājas par kuplo atvašu pulciņu, par mazbērnu sasniegumiem mācībās un sportā. Edīte nūjo, apmeklē vingrošanas nodarbības un ada zābaciņus jaundzimušajiem mārupiešiem, savukārt Verners daudz lasa, interesējas par politiku un sportu. Abi uzskata, ka ģimenē svarīgākais ir uzticība, prasme sabalansēt pienākumus un humors.
Daina un Aivars Jānis Mitenbergi
Aivars Jānis dzimis Babītes pagasta Skārduciemā. Kādā vasaras dienā Aivars devās uz ciema centru kopā ar vietējiem jauniešiem uzspēlēt volejbolu un pie kādas mājas ieraudzīja jauku meiteni, ko pirms tam ciemā nebija redzējis. Tā bija Daina, kura no Kolkas bija atbraukusi ciemos pie tēva uz Skārduciemu. Šo tikšanos var saukt par liktenīgu, jo 1975. gada 20. septembrī Rīgas rajona Babītes ciema izpildkomitejā abi reģistrēja laulību. Ģimenē dzimusi meita Līga un dēls Mārtiņš. Skārduciemā tagad dzīvo visa ģimene. Aivaru Jāni un Dainu vieno kopīgs darbs pie mājas un dārzā, kopīgas pastaigas un krustvārdu mīklu minēšana. Abi uzskata, ka dzīvē pats svarīgākais ir ģimene un rūpes vienam par otru. Kā saka Aivars Jānis: “Ballē vienmēr pirmā un pēdējā deja jādejo ar sievu.”
Zaiga un Felikss Savicki
Felikss un Zaiga iepazinās kādā ballē Mārupes Kultūras namā. 1974. gada rudenī Felikss pēc dienesta padomju armijā ieradās Mārupes Kultūras nama ballē un uzlūdza Zaigu uz deju. Spriganā meitene viņam iepatikās, un arī Zaigai slaidais puisis nebija vienaldzīgs. Abi sāka tikties un 1975. gada 29. novembrī Rīgas rajona Mārupes ciema izpildkomitejā svinēja kāzas. Ģimenē izaudzinātas trīs meitas – Inese, Elita un Marika –, sagaidīti seši mazbērni un viens mazmazdēliņš. Kopā ar bērniem apceļota Latvija, tagad Felikss labprāt saimnieko mājās, bet Zaiga vēl strādā un dejo līnījdejas. Viņuprāt, ģimenē galvenais ir saskaņa, mīlestība un uzticēšanās.
Maruta un Aivars Upmaļi
Aivars ir dzimis Tērvetes pagastā, bet Maruta ir no Anneniekiem. Vēlāk dzīves ceļi abus atveduši uz Mārupes pusi, kur, braucot autobusā, Aivars meitenē ieskatījies. Maruta viņu apžilbinājusi, viņa uzreiz iekritusi puiša sirdī. Kādu vakaru Aivars sagaidīja Marutu pie mājas ar savu darba mašīnu “bobiku”. Vārds pa vārdam, un abi sāka satikties, kaut arī Marutai neesot patikuši vīrieši ar gaišiem matiem. Jāvārdu Rīgas rajona Mārupes ciema izpildkomitejā abi viens otram teica 1975. gada 29. novembrī. Vēlāk ģimene iegādājās privātmāju, kuru pakāpeniski atjaunoja, iekopa dārzu. Laulībā izaudzināti dēli Jānis un Guntars un meita Iveta, abus priecē trīs mazdēli un divas mazmeitas. Par svarīgāko laulībā uzskata satikšanu, saprašanos un spēju pielāgoties.
Apkopoja Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa
