CVK apstiprina Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien, 17.jūnijā, apstiprinājusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, šajās vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes. Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē – 47 030.

Atbilstoši apkopotajiem datiem, deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši 7 no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem – Jaunā Vienotība: 25,09%; Nacionālā apvienība “Visu Latvjai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: 22,07%; “Latvijas Attīstībai”: 9,36%; “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”: 8,18%; “Progresīvie”:7,45%; “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija: 7,13%; Latvija pirmajā vietā: 6,16%.

Attiecīgi no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlēti šādi deputāti:

• Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība),
• Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība),  
• Roberts Zīle (Nacionālā apvienība “Visu Latvjai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”),
• Rihards Kols (Nacionālā apvienība “Visu Latvjai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”),
• Ivars Ījabs (“Latvijas Attīstībai”),
• Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”),
• Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”),
• Nils Ušakovs (“Saskaņa” Sociāldemokrātiskā Partija),
• Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā).

Kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības šo lēmumu septiņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Rīgā, Baldones ielā 1A, LV-1007.

Vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad jebkurš iedzīvotājs varēja nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādāja bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat, šīs bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju.

Atverot vēlēšanu kastes, divos gadījumos kontatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Rīgas 81. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē atrastas 10  vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu. Savukārt 1093.vēlēšanu iecirknī Vācijas pilsētā Minhenē atrastas 17 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu. Veicot izmeklēšanu, izvērtējot CVK rīcībā esošos dokumentus, kā arī abu vēlēšanu iecirkņa komisijas sniegto informāciju, CVK abos gadījumos secinājusi, ka nav konstatējama iecirkņa komisijas vai trešo personu ļaunprātīga rīcība. Tādējādi abos gadījumos neapzīmogotajās aploksnēs esošās vēlēšanu zīmes CVK uzdevusi pieskaitīt vēlēšanu iecirkņa rezultātiem.

Tāpat CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes: vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas piespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.

Vēlēšanu laikā Latvijā kopumā strādāja 945 vēlēšanu iecirkņi, bet 8.jūnijā nobalsot klātienē ārvalstīs varēja vēl 50 iecirkņos. Latvijas pilsoņi, kuri uzturas ārvalstīs, laika posmā no 4.maija līdz 31.maijam varēja nobalsot, izmantojot pasta balsošanas iespēju.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti. Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru.

Informācijas avots:
Centrālā vēlēšanu komisija