Aicinām uz Mākslas vasaru Strenčos!

Mākslinieku apvienība “Orbīta” līdz 1. septembrim aicina piedzīvot Mākslas vasaru Strenčos (Valmieras novadā). Skaņas, vēstules, fotogrāfijas, sarunas, pastaigas un plenēri – Strenčos aicinām būt daļai mākslas, kas dzīvo mums visapkārt.

Meilārta iepazīšana un tradīciju atjaunošana

Strenču fotodarbnīcas aktivitāšu kuratores Annas Volkovas un kuratora Vladimira Svetlova vadībā Strenčos sācies process meilārta iepazīšanai un tradīcijas atjaunošanai. Notikusi meistarnīca beļģu fotogrāfa un meilārta entuziasta Tomasa Vandenberhi (Thomas Vandenberghe) un analogā fotoprocesa pazinēja Armanda Andžes vadībā, lai izprastu šīs komunikācijas metodes vērtību mūsdienās.

Kā īpaša mākslas forma meilārts (angliski mail art, tulkojumā – mākslas sūtījumu apmaiņa) uzplauka 1960., 1970. gados – brīvdomības un tradīciju pārvarēšanas laikā. Tas bija arī starptautisks mākslas apmaiņas ceļš, piedaloties māksliniekiem, kuri dzīvoja un darbojās aiz dzelzs priekškara Austrumeiropā. Viņi nevarēja nedz vest, nedz sūtīt savus darbus uz valstīm ārpus Padomju Savienības, bet apmaiņu ar pasta sūtījumiem neviens nebija atcēlis.

Meilārts aktuāls ir arī mūsdienās. Par meilārta mākslinieku un kopienas dalībnieku var kļūt ikviens interesents. Lūdzam izveidot savu vēstuli, vēstījumu tā, lai pašam tas šķistu interesants, pievienot kaut ko no savas dzīves, kas šķiet svarīgs, un līdz 1. augustam nosūtīt: Strenču fotodarbnīca, Pulkveža Zemitāna iela 4, Strenči, LV-4730. Vēstulēs var būt fotogrāfijas, zīmējumi, dzeja un ne tikai. Formāta nosacījums – lai sūtījumu var ievietot pastkastē. Sūtījumu var adresēt arī meilārta darbnīcas dalībniekiem, viņu adreses atrodamas tīmekļvietnē fotodarbnica.lv.

Darbnīcas laikā tapušais, kā arī iedzīvotāju iesūtītais būs apkopots izstādē, ko atklās Strenčos 24. augustā un kas būs skatāma līdz 1. septembrim.

Skanošo ainavu plenērs

No 5. līdz 7. jūlijam videogrāfa Andreja Strokina un fotoentuziasta Vladimira Brjuņina vadībā norisināsies Skanošo ainavu plenērs, kam pievienoties aicināts ikviens interesents. Sedas (pilsēta sešu kilometru attālumā no Strenčiem) fotogrāfa Vladimira Brjuņina vadītā pastaiga aizvedīs uz Strenču un apkārtnes ainaviskākajām vietām, aicinot ne tikai skatīties, bet arī ieklausīties. Noslēgumā – darbu prezentācija un saruna ar Andreju Strokinu par pāreju no foto medija uz video.

Pieteikšanās plenēram, rakstot uz e-pastu , e-pasta tēmā norādot plenēra nosaukumu, bet vēstulē dažos teikumos pastāstot par sevi un savu interesi par plenēra tēmu. Dalībnieku skaits – ierobežots.

Ciešanu un nāves valodas plenērs

No 22. līdz 24. jūlijam Strenčos norisināsies Ciešanu un nāves valodas plenērs. Gaidāma saruna ar mācītāju Andri Reiteru par līdzjūtības un mierinājuma vārdiem viņa profesionālajā praksē, kā arī pastaiga maršrutā Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca – Strenču evaņģēliski luteriskā baznīca – Strenču pilsētas kapi. Tāpat redzēsim mākslinieču Evas Vēveres un Lauras Prikules prezentāciju “Poētiskais robotisms”.

Pieteikšanās plenēram, rakstot uz e-pastu , e-pasta tēmā norādot plenēra nosaukumu, bet vēstulē dažos teikumos pastāstot par sevi un savu interesi par plenēra tēmu. Dalībnieku skaits – ierobežots.

Jāpiemin, ka Mākslas vasara Strenčos sākās līdz ar Plostnieku svētkiem, kad norisinājās plenērs ar skaņu mākslinieku Džonu Grziniču (John Grzinich). Savukārt jūnija vidū ar mūziķi Rostislavu Rekutu-Džordževiču (Rostislav Rekuta-Dzhordzhevich) un projekta kuratoru Artūru Punti norisinājās Brīvās enerģijas skaņu mākslas plenērs. No Skolas kalniņa Strenčos hēlija balons (1,70 m diametrā) pacēla 100 m garu antenu, lai uzkrātu atmosfērā esošo elektrību. Izmēģinot dažādas radiokomponentes, izdevās dabūt strāvu, kas svārstījās ap diviem voltiem. Par otru “enerģijas avotu” un sava veida māksliniecisko “atsvaru” kalpoja potenciālu starpība pašā augsnē uz kalniņa, kurā tika iedzīti metāla mieti. Tādējādi izveidojās simbolisks pretstats starp gaisu un zemi ar atšķirīgu signālu raksturu.

Plašāk par Mākslas vasaru Strenčos “Orbīta” Facebook lapā šeit: https://www.facebook.com/orbita.lv.

Foto – Vladimirs Brjuņins, vizualizācija – Thomas Vandenberghe