[ad_1]
Nellija Nurmika pasauli ieraudzīja 1929. gada 21. augustā Braslavas pagastā, Limbažu pusē. Mācījusies Alojas – Ungurpils pamatskolā, vēlāk izglītību turpinājusi Rīgas Kultūras un izglītības (RKDT) darbinieku tehnikumā, ir tehnikuma pirmā izlaiduma absolvente (1950. gadā).
Šogad atzīmējam viņas 95. jubileju. 1954. gadā Nellija Nurmika kā jauna sieviete ieradās Mazsalacā no Priekules Kurzemē. Viņai uzticēja Mazsalacas Kultūras nama direktores pienākumus un atbildību par kultūras dzīves veidošanu. Direktores amatā aizvadīts laiks līdz 1999. gadam. 45 mūža gadus viņa atdevusi, bagātinot Mazsalacas kultūras dzīvi. 1990. gadā dibinājusi Latvijas Kultūras fonda (LKF) Mazsalacas kopu un bijusi tās vadītāja, vēlāk LKF Ziemeļvidzemes biroja vadītāja.
“Nāc un dziesmai savu balsi dod. Ek, kur dejā brunči deg un plīvo! Laikiem cauri dainu gars lai dzīvo! Lai šai dailē tauta spēku rod! Izgaist šaubas, atkrīt dienu grūtums, ja tu ļaužu mīlestību jūti. Aiziet gadi, gaismu starojot,” rakstījis dzejnieks Kārlis Kalnietis veltījuma dzejolī Nellijai Nurmikai, dodot tam nosaukumu “Mazsalacas kariatīde”.
Nellija Nurmika savas darbības laikā patiesi baudīja līdzcilvēku mīlestību un pateicību. Tas atspoguļojās arī viņas veikuma novērtējumā – viņai piešķirts Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums un Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts. 2000. gadā par mūža ieguldījumu kultūrā mazsalacieši Nellijai Nurmikai piešķīra Mazsalacas Goda pilsoņa titulu, bet 2009. gadā saņemts Latvijas valsts apbalvojums – Atzinības krusts (V šķira).
Sirsnīga, pašaizliedzīga, reizē arī stingra un prasīga pret sevi un citiem, reizēm pat šerpa – tā viņu raksturojuši līdzcilvēki. Ar stingru rokasspiedienu un filigrānu rokrakstu. Viņa prata organizēt lielus svētkus un mācēja arī svinēt mazos.
Ar mīlestību pret savu valsti un novadu savas darbības laikā lolojusi ziņas par Latvijā labi zināmām un nezināmām dzimtām. Darbojoties LKF Mazsalacas kopā, viņas sirdsdarbs bija vēsturisku atmiņu glabāšana, novada kultūras dzīves hroniku veidošana un mazsalaciešu dzimtas koku apzināšana. Mazsalaca ir bagāta ar senām, slavenām dzimtām, kas sazarojas visā pasaulē – pirmā latviešu dramaturģe Marija Pēkšēna un jūgendstila arhitekts Konstantīns Pēkšēns, kordiriģents Pēteris Hincenbergs, kura vadītais Mazsalacas vīru koris I Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (tolaik – Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) ieguva galveno godalgu – sudraba liru, pirmais akadēmiski izglītotais Latvijas ērģeļu virtuozs Ādams Ore. Arī Nikolaja Dauguļa, Latvijas pirmās brīvvalsts laika Mazsalacas pilsētas galva, dzimta. Velosipēdu rūpnīcas dibinātāja Gustava Ērenpreisa dzimta, mākslinieka Pētera Kundziņa dzimta, dzejnieka Edvarta Tūtera dzimta, koktēlnieka Valtera Hirtes dzimta un daudzas citas. Šos kopā ar ciltskoku pētnieku Jāni Plūksnu veidotos mazsalaciešu dzimtu ciltskoku pētījumus Nellija Nurmika 2009. gadā uzdāvināja Mazsalacas muzejam. 40 dzimtu koki šobrīd ir aplūkojami Mazsalacas muzejā “Seno dzimtkoku” ekspozīcijā.
Mazsalaca daudzus gadus bija prakses vieta Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma (tagad – Latvijas Kultūras koledža) audzēkņiem. Zināšanas un praktiskās iemaņas Nellijas Nurmikas vadībā ieguvuši vairāk nekā 130 audzēkņi, kuri kultūras nama direktori atceras ar labu vārdu, kaut arī dažkārt tika dēvēti par “zaļajiem salātiņiem”. Audzēkņi, kuri bijuši praksē Mazsalacā, allaž saņēmuši visaugstāko novērtējumu.
1999. gadā Nellija Nurmika beidza aktīvās darba gaitas, bet turpināja darboties mazsalaciešu dzimtu pētniecībā un līdz 2014. gadam darbojās kā LKF Ziemeļvidzemes biroja vadītāja. Apzinoties iepriekšējo paaudžu garīgās vērtības, saglabāti senie mazsalaciešu dzimtu stāsti, vēsturiskās atmiņas, veidotas novada kultūras dzīves hronikas un pulcētas ievērojamās dzimtas.
Pēc 45 nokalpotiem gadiem mazsalaciešiem Nellija Nurmika atzinusi, ka, tikai no tālienes raugoties, kultūras darbs šķiet līksmības un izpriecu pilns! Patiesībā tas ir sūri, grūti kalpot citu labā: “Kas metas mūsu darba laukā rast sev vien līksmību, tas apsvilina spārnus kā taurenis virs ugunskura.”
Nellijas Nurmikas bagātais un piepildītais mūžs noslēdzās 2021. gada 4. aprīlī, bet viņas mūža devums ir īpašs un paliekošs Mazsalacai un Latvijai.
Dzīve rit tālāk un viņas iesāktos darbus turpina tagadējie Mazsalacas kultūras darbinieki, cienot vēsturi un strādājot saskaņā ar šodienas prasībām. Mazsalacas kultūras dzīve joprojām ir augstā līmenī.
Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs www.lnkc.gov.lv.
[ad_2]
Source link
