MÄrupes novada paÅ”valdÄ«ba Å”obrÄ«d intensÄ«vi strÄdÄ pie jauno skolotÄju piesaistes novada izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄm. Å obrÄ«d izsludinÄta pieteikÅ”anÄs pedagoÄ£ijas studentu stipendijas konkursam, lai veicinÄtu labu pedagogu piesaisti. LÄ«dz 2024. gada 19. septembrim stipendijai aicinÄti pieteikties studenti, kuri apgÅ«st izglÄ«tÄ«bas programmu un plÄno vai jau strÄdÄ kÄdÄ no MÄrupes novada izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄm. VairÄk par pieteikÅ”anos stipendijai var uzzinÄt paÅ”valdÄ«bas tÄ«mekļvietnÄ www.marupe.lv, taÄu IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta pÄrvalde uzsver nepiecieÅ”amÄ«bu domÄt soli tÄlÄk, proti, par nepiecieÅ”amÄ«bu atbalstÄ«t jaunos pedagogus, uzsÄkot darbu kÄdÄ no novada izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄm.
SkolotÄju trÅ«kuma novÄrÅ”ana ir viena no aktuÄlÄkajÄm prioritÄtÄm Latvijas izglÄ«tÄ«bas telpÄ. SkolotÄju skaits sarÅ«k daudz ÄtrÄk nekÄ notiek pedagogu ataudze, kas ietekmÄ izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti ilgtermiÅÄ. KvalitatÄ«vs atbalsts pedagogiem ir nozÄ«mÄ«gs, lai sekmÄtu noturÄ«bu profesijÄ, kÄ arÄ« bÅ«tisks izglÄ«tÄ«bas sistÄmas ilgtspÄjÄ«gai attÄ«stÄ«bai. KÄ liecina Latvijas Republikas Valsts kontroles revÄ«zija 2024. gadÄ, ik gadu apmÄram 1000 pedagoÄ£ijas programmu absolventu ir gatavi ienÄkt izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄs, tomÄr aptuveni treÅ”daļa no viÅiem izvÄlas pÄrtraukt darbu izglÄ«tÄ«bas nozarÄ pirmo piecu gadu laikÄ. Jauno pedagogu darba pameÅ”anas tendence saglabÄjas un turpinÄs, tÄpÄc, lai noturÄtu skolotÄjus (Ä«paÅ”i jaunos skolotÄjus) profesijÄ, nepiecieÅ”amas konkrÄtas, tÅ«lÄ«tÄjas, regulÄras un sistÄmiskas darbÄ«bas.
PagÄjuÅ”Äs nedÄļas nogalÄ MÄrupes Valsts Ä£imnÄzijÄ notika diskusija āAtbalsta sniegÅ”ana jaunajiem skolotÄjiem adaptÄcijas periodÄā, ko vadÄ«ja MÄrupes Valsts Ä£imnÄzijas skolotÄja Alise Å itina, kura pagÄjuÅ”Ä gada paÅ”valdÄ«bas konkursÄ āGada pedagogsā saÅÄmusi MÄrupes uzÅÄmÄju balvu nominÄcijÄ āJauns sÄkums MÄrupÄā. Diskusija tika organizÄta Å itinas rakstÄ«tÄ maÄ£istra darba ietvaros, kura mÄrÄ·is ir izpÄtÄ«t esoÅ”Ä atbalsta jaunajiem pedagogiem sniegÅ”anas Ä«patnÄ«bas, stiprÄs puses un turpmÄkÄs attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bas tieÅ”i MÄrupes novadÄ, lai izveidotu jauno skolotÄju adaptÄcijas modeli, kas bÅ«s Ä«paÅ”i piemÄrots MÄrupes novada izglÄ«tÄ«bas iestÄžu vajadzÄ«bÄm.
Ko mÄs saprotam ar jÄdzienu āprofesionÄli atbalstÄ«ts jaunais skolotÄjsā? Kas un cik daudz ir atkarÄ«gs no katras iesaistÄ«tÄs puses (paÅ”valdÄ«ba, izglÄ«tÄ«bas iestÄdes administrÄcija, kolÄÄ£i, mentors, pats jaunais skolotÄjs) Å”ajÄ atbalstÄ? Kam jÄbÅ«t atbalsta sistÄmÄ? Kas ir vajadzÄ«gs jaunajam skolotÄjam, lai viÅÅ” bÅ«tu veiksmÄ«gs savÄ jomÄ? KÄ izpaužas atbalsta neesamÄ«ba? Ko MÄrupes novads jau tagad varÄtu uzlabot Å”ajÄ jomÄ? Å ie un citi jautÄjumi tika pÄrrunÄti diskusijas laikÄ.
DiskusijÄ piedalÄ«jÄs MÄrupes novada IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta pÄrvaldes (IKSP) vadÄ«tÄja Liene Å mite, MÄrupes Valsts Ä£imnÄzijas (MVÄ¢) direktors JÄnis Lagzdkalns un direktora vietniece Andžela Sokolova, jauno skolotÄju mentore Inga Linde un jaunÄ skolotÄja Ieva Keire.
SÄkumÄ dalÄ«bnieki atzÄ«mÄja tÄmas aktualitÄti, norÄdot, ka atbalsta sistÄma ir svarÄ«ga, lai jaunie pedagogi justos labi, droÅ”i un vÄlÄtos strÄdÄt skolÄ daudzus gadus. KÄ iezÄ«mÄ IKSP vadÄ«tÄja Liene Å mite: “Atbalsta sistÄmai jÄbÅ«t tÄdai, kas necenÅ”as jauno skolotÄju veidot un pielÄgot, bet ļauj viÅam ienÄkt kolektÄ«vÄ ar savu unikÄlo pienesumu, iedvesmojot kolÄÄ£us jaunÄm idejÄm un veicinot izglÄ«tÄ«bas iestÄdes izaugsmi mÄcÄ«bu procesa nodroÅ”inÄÅ”anÄ”.Ā Diskusijas dalÄ«bnieki pÄrrunÄja iespÄjamos scenÄrijus par to, cik daudz atbalsta sniegt jaunajam skolotÄjam pirmajos darba gados, lai sniegtu atbalstu pietiekami, bet reizÄ nepalielinÄtu pedagoga slodzi un nerastos pretÄjs efekts.
JaunÄ skolotÄja izaicinÄjumi
IenÄkot skolas vidÄ, jaunais skolotÄjs saskaras ar dažÄdiem izaicinÄjumiem – grÅ«tÄ«bas saprast skolas darba ritma tehniskÄs lietas (kÄ orientÄties skolas telpÄs, vai bÅ«tu jÄmaksÄ par kafiju skolotÄju istabÄ, kur atstÄt savas mantas, ja nav personÄ«gÄ kabineta, un tamlÄ«dzÄ«gi jautÄjumi), kÄ arÄ« vajadzÄ«ba veidot starppersonu attiecÄ«bas ar kolÄÄ£iem, skolÄniem un viÅu vecÄkiem. GrÅ«tÄ«bas rada arÄ« pirmÄ darba gada lielÄ kontaktstundu slodze, kurai nepiecieÅ”ama liela fiziska un emocionÄla noturÄ«ba. ApzinÄti samazinÄt darba slodzi ne vienmÄr ir iespÄjams, jo āatrast strÄdÄt griboÅ”us pedagogus ir grÅ«ti un kÄdam ir jÄvada stundas. KÄ arÄ« jaunais pedagogs vÄlas saÅemt labu naudiÅu. JautÄjums ir tajÄ, kÄ sabalansÄt Ŕīs lietasā norÄda MÄrupes Valsts Ä£imnÄzijas direktors JÄnis Lagzdkalns.
SkolotÄju mentore Inga uzskata, ka lielÄkais izaicinÄjums ir spÄja prasmÄ«gi pozicionÄt sevi skolÄnu priekÅ”Ä un sapratÄ«gi runÄt ar skolÄnu vecÄkiem. āIr svarÄ«gi atrast zelta vidusceļu un nepÄrspÄ«lÄt ar skolotÄja varas pielietoÅ”anuā atzÄ«mÄ MVÄ¢ direktora vietniece Andžela Sokolova, jo ājÄjÅ«t, kur var parÄdÄ«t savu pedagoga nostÄju un kur jÄskatÄs ar skolÄniem vienÄ virzienÄ un jÄrunÄ viÅiem saprotamÄ valodÄā. Sokolova arÄ« norÄda, ka āsavstarpÄjo attiecÄ«bu veidoÅ”anÄs kolektÄ«vÄ ir liels izaicinÄjums jaunajam cilvÄkam, jo situÄcijÄs, kurÄs veidojas komunikÄcijas trÅ«kums starp jauno skolotÄju un kolektÄ«vu, ir bÅ«tiski lietas risinÄt un pÄrrunÄt uzreiz. Dažiem tas ir izaicinÄjumsā. Å o domu turpina arÄ« jaunÄ skolotÄja Ieva Keire, piezÄ«mÄjot: āir jÄievÄro, ka katrs mÄs esam personÄ«ba. SvarÄ«gi atrast kopÄju valodu un veicinÄt cieÅpilnu attieksmi. Es esmu diezgan atvÄrta, godÄ«ga un, ja to izrÄdu savÄ attieksmÄ pret otru cilvÄku, tad arÄ« viÅÅ” parasti ir atvÄrts. Protams, bÅ«s reizes, kad bÅ«s jÄrespektÄ un jÄpiemÄrojas kÄdai jau esoÅ”ai kÄrtÄ«bai.ā
Ā
Vienotas sistÄmas nepiecieÅ”amÄ«ba
AktuÄls paliek jautÄjums – kÄdai jÄbÅ«t jauno skolotÄju atbalsta sistÄmai? Tai jÄbÅ«t izstrÄdÄtai valsts vai paÅ”valdÄ«bas lÄ«menÄ«? Vai pietiks, ja katrai skolai bÅ«s izstrÄdÄta sava kÄrtÄ«ba? Diskusijas dalÄ«bnieki bija vienoti savos viedokļos, norÄdot, ka katrai izglÄ«tÄ«bas iestÄdei jÄbÅ«t zinÄmai brÄ«vÄ«bai izvÄlÄties, kÄdus elementus iekļaut jauno darbinieku adaptÄcijas modelÄ« un kÄdus nÄ. JÄnis Lagzdkalns norÄdÄ«ja, ka “katrai izglÄ«tÄ«bas iestÄdei ir sava asinsrite un sava nervu sistÄma”, tÄpat arÄ« redzÄjums un iestrÄdnes, kas labÄk darbojas, integrÄjot jaunos pedagogus darba dzÄ«vÄ.
Liene Å mite uzskata, ka paÅ”valdÄ«bÄ ir jÄbÅ«t savai jauno pedagogu atbalsta sistÄmai, ko katra izglÄ«tÄ«bas iestÄde var pielÄgot savÄm vajadzÄ«bÄm. RunÄjot par vienoto sistÄmu izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄs, bieži tika pieminÄti ierobežojumi ar kuriem saskaras sistÄmas veidotÄji, piemÄram, resursu trÅ«kums, tai skaitÄ, lielÄs slodzes mentoriem, kas samazina iespÄjas atbalsta sniegÅ”anÄ, kÄ arÄ« neskaidrÄ«ba par mentora pienÄkumiem un profesionÄlÄs pilnveides piedÄvÄjuma trÅ«kums mentordarbÄ«bas jomÄ. To apstiprina mentores Ingas teiktais: āNoteikti ir vajadzÄ«ga kaut kÄda sistÄma, kur mentoriem ir kaut minimÄla apmÄcÄ«ba vai vismaz kaut kÄda ievirze tajÄ, ko jaunajam pedagogam dot, ko teikt, kurÄ brÄ«dÄ« jauno pedagogu virzÄ«t pie administrÄcijas. Man kÄ mentorei gribÄtos arÄ« kaut kÄdu nelielu apmÄcÄ«bu, lai saprastu tÄs lietasā. JaunÄ skolotÄja Ieva piebilst, ka āvarÄtu organizÄt jauno pedagogu klubiÅu. SÄkumÄ vienas skolas ietvaros, kÄ projektu, un tad skatÄ«ties, kÄ var dalÄ«ties pieredzÄ arÄ« ar citu novada skolu kolÄÄ£iemā.
Ā
Ko var darÄ«t jau tagad, lai jaunais skolotÄjs saÅemtu nepiecieÅ”amo atbalstu?
Uz jautÄjumu, kÄda ir katras iesaistÄ«tÄs puses (paÅ”valdÄ«ba, izglÄ«tÄ«bas iestÄdes administrÄcija, kolÄÄ£i, mentors, jaunais skolotÄjs) loma jauno skolotÄju atbalstÄ, diskusijas dalÄ«bnieki aktÄ«vi dalÄ«jÄs pieredzÄ. KopÄ«gais secinÄjums – jauno pedagogu atbalstÄ jÄbÅ«t kompleksam risinÄjumam. Izraut no konteksta atseviŔķas, fragmentÄras darbÄ«bas nebÅ«s efektÄ«vi un lietderÄ«gi, kÄ arÄ« ar laiku Ä«stenotie pasÄkumi var zaudÄt pievienoto vÄrtÄ«bu.
MVÄ¢ direktors JÄnis Lagzdkalns: āLai jaunie pedagogi jautÄ, nevis gaida, kad pie viÅiem kÄds pienÄks, un nekautrÄjÄs. Te ir tas mÅ«su uzdevums, ienÄkot skolÄ viÅam, dot ziÅu āNekautrÄjies! NÄc un dari! Esi droÅ”s! Nebaidies!”ā.
MVÄ¢ direktora vietniece Andžela Sokolova: āLai katra izglÄ«tÄ«bas iestÄde varÄtu radÄ«t savu sistÄmu, paÅ”valdÄ«bai ir jÄbÅ«t ādzirdÄ«gÄm ausÄ«mā, kas klausÄs un saprot izglÄ«tÄ«bas iestÄdes vajadzÄ«bas un centÄ«sies pÄc iespÄjas sniegt nepiecieÅ”amos resursus. Å eit nerunÄju tikai par naudu. Jaunajam skolotÄjam jÄbÅ«t drosmei nekautrÄties atzÄ«t, ka viÅam kaut kas nesanÄk, drosmei pajautÄt. Skaidrs, ka uzsÄkot ko jaunu, var bÅ«t kļūdas. SkolotÄjiem jÄtiek vaÄ¼Ä no teicamnieka sindroma, ka visam ir jÄbÅ«t perfekti un ideÄli.ā
Jauno skolotÄju mentore Inga norÄdÄ«ja: āPatiesÄ«bÄ jaunajam skolotÄjam jÄbÅ«t mazliet ānekaunÄ«gamā un jÄiet pie sava mentora runÄt, jo ne vienmÄr mentors bÅ«s pamanÄ«jis brīžus, kad atbalsts tieÅ”Äm ir nepiecieÅ”amsā.
VÄl daži jauno skolotÄju atbalsta modeļa elementi, kas tika pÄrrunÄti diskusijas laikÄ:
- IzglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ papildus mentoram jÄbÅ«t nozÄ«mÄtiem cilvÄkiem, pie kuriem drÄ«kst vÄrsties pÄc konsultÄcijas un psihoemocionÄlÄ atbalsta labos brīžos un kritiskos gadÄ«jumos;
- VÄlams, lai pirmajÄ darba gadÄ jaunajam skolotÄjam bÅ«tu mÄrena un sabalansÄtaĀ slodze;
- VeicinÄt jauno skolotÄju tÄ«kloÅ”anos, piemÄram, organizÄjot MÄrupes novada jauno pedagogu klubiÅu, kurÄ dalÄ«ties pieredzÄ un stiprinÄt citam citu;
- VeicinÄt jauno pedagogu tÄlÄkizglÄ«tÄ«bu, stiprinot individuÄli nepiecieÅ”amÄs kompetences;
- OrganizÄt jauno skolotÄju apmÄcÄ«bas un atbalsta grupas darba dienÄs, lai brÄ«vdienasĀ jaunais pedagogs var veltÄ«t atpÅ«tai nevis mÄcÄ«bÄm;
- IedroÅ”inÄt jauno skolotÄju nÄkt un runÄt par savÄm problÄmÄm, lai neveidotos komunikÄcijas trÅ«kums.
Dažreiz liekas, ka jaunajiem pedagogiem vÄl ir daudz jÄmÄcÄs un jÄiegÅ«st sava skolas dzÄ«ves pieredze, taÄu arÄ« no viÅiem var daudz ko mÄcÄ«ties, smelties enerÄ£iju un iedvesmoties. PienÄcÄ«gsĀ atbalsts ir nepiecieÅ”ams ikvienam skolotÄjam, lai viÅÅ” bÅ«tu spÄjÄ«gs sasniegtĀ savas profesionÄlÄs dzÄ«ves augstÄkÄs virsotnes, tomÄr Ä«paÅ”i bÅ«tu jÄrÅ«pÄjas par jaunajiem skolotÄjiem, kuri tikko sper savus pirmos soļus izglÄ«tÄ«bas telpas labirintos, jo Ä«stermiÅÄ nodarbinot skolotÄju bez pienÄcÄ«ga atbalsta, var pazaudÄt viÅu ilgtermiÅÄ.
Lai vienmÄr izdodas nodroÅ”inÄt atbalstoÅ”u vidi skolas kolektÄ«vÄ!
IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta pÄrvalde
Ā
Foto no diskusijas “Atbalsta sniegÅ”ana jaunajiem skolotÄjiem adaptÄcijas periodÄā
Ā
Ā
