Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Kā šogad tiks indeksētas pensijas?
Šogad tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz
683 eiro. Tā ir puse no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas?
Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.
Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.
Jā, šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.
Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir:
- līdz 29 gadiem, tad 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;
- no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%;
- no 40 līdz 44 gadiem – 70%;
- 45 gadi un vairāk – 80%.
Tādējādi tiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir:
- līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0654;
- no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0771;
- no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0887;
- 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,1004.
Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 500 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu:
- līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas piešķirtais apmērs būs 532,70 eiro (par 32,70 eiro lielāks);
- no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 538,55 eiro (par 38,55 eiro lielāks);
- no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 544,35 eiro (par 44,35 eiro lielāks);
- 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 550,20 eiro (par 50,20 eiro lielāks).
Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, noteikšanai piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, t.i. piemēros indeksu 1,0654.
Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,28 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.
Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,52 eiro un 2,28 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0654. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,52 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,62 eiro, bet tie, kas saņēma 2,28 eiro – turpmāk saņems 2,43 eiro.
Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 510 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 38 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no 1. oktobra saņems vecuma pensiju 561,20 eiro un piemaksu pie pensijas 40,5 eiro.
Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.
Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?
Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA klientu apkalpošnas centrā (https://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).
Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?
Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati – pārrēķins notiek automātiski.
Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?
Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim.
1. oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.
