3. oktobrī “CleanR Grupas” organizētajā forumā “Vides pakalpojumu transformācija un aprites ekonomika – atbilde klimata pārmaiņām” apbalvojumus saņēma pašvaldības, kuras ir Aprites ekonomikas indeksa grupu līderes. Bauskas novada pašvaldība “Apzinīgo” grupā ieguvusi visaugstāko indeksa novērtējumu. Forumā pašvaldību pārstāvēja un apbalvojumu saņēma Bauskas novada administrācijas Attīstības un būvniecības departamenta vides speciālists Valērijs Gabrāns.
Dzīvojam laikā, kad arvien aktuālāki kļūst vides ilgtspējas jautājumi un arvien vairāk uzmanību pievēršam resursu atkārtotai izmantošanai, lai dzīvotu dabai draudzīgāk. Vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki veikuši plašu pētījumu, kurā analizēts tas, kā pašvaldības pārvalda savus resursus, apsaimnieko notekūdeņus un atkritumus. Latvijas aprites ekonomikas indekss ir unikāls un pirmais zinātniski pamatotais praktiskais rīks, kas palīdz Latvijas pašvaldībām novērtēt savu aktuālo situāciju aprites jomā un efektīvāk plānot turpmākos attīstības soļus.
Aprites ekonomikas pamats ir pārliecība, ka jebkurš materiāls ir resurss, ko pēc lietošanas var pārstrādāt vai no tā radīt kādu paliekošu vērtību, piemēram, samazināt atkritumu apjomu, lietojot savu dzeramā ūdens pudeli, nevis ikreiz pērkot jaunu. Kā arī rūpēties par esošajām lietām un tās vajadzības gadījumā salabot vai nodot otrreizējai pārstrādei.
Bauskas novads izceļas ar apzinīgumu, un apzinīgajiem ir lielas izaugsmes iespējas. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka no 2035. gada poligonos apglabāt drīkstēs tikai 10% no sadzīvē radītajiem atkritumiem, taču es ceru, ka nevajadzēs gaidīt tik ilgi, lai ikviens novada iedzīvotājs atkritumus varētu šķirot vismaz piecos atkritumu konteineros,” saņemot apbalvojumu, sacīja V. Gabrāns.
Indeksa būtība novērtē situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir trīs būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.
Aprites ekonomikas indeksa pētījuma iniciatore ir “CleanR Grupas” valdes locekle Agita Baltbārde, indeksa metodiku izstrādājusi Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Iedzīvotāju aptauju un datu analītiku vadījis Dr. sc. soc. Andris Saulītis.
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).
“Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. “Ekspertu” grupā ir septiņas pašvaldības – Dienvidkurzemes novads, Valmieras novads, Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Kuldīgas novads, Liepājas valstspilsēta un Smiltenes novads.
“Praktiķu” grupā ir 19 pašvaldības: Rīgas valstspilsēta, Ogres, Jēkabpils, Balvu Cēsu, Aizkraukles, Jelgavas, Salaspils, Augšdaugavas, Ķekavas, Tukuma, Alūksnes, Dobeles, Olaines, Valkas, Gulbenes, Madonas, Mārupes un Ropažu novads.
“Apzinīgo” grupā ir 11 pašvaldības: Bauskas, Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novads, Jelgavas valstspilsēta, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novads.
“Nogaidošo” grupā ir Ludzas novads un Krāslavas novads.
