2024. gada 14. oktobrī Jaunslobodas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcā Briģu pagastā svinīgo Liturģiju nokalpoja tēvs Aleksejs. Diemžēl ar katru gadu vietējo iedzīvotāju paliek aizvien mazāk un mazāk, bet tieši 14. oktobrī uz baznīcu vienmēr atbrauc arī dievlūdzēji no Zilupes, Ludzas un Rēzeknes. Pēc Vissvētākā Sakramenta saņemšanas baznīcas pārstāve Larisa apsveica vecākās draudzes locekles Olgu un Nadeždu. Viņa sirsnīgi pateicās arī Nikolajam un Lidijai Kovaļoviem, kuri jau vairāku gadu garumā sniedz atbalstu dievnama remontdarbos un labiekārtošanā.
1834. gadā tika dibināta Jaunslobodas pareizticīgo draudze un pirmais mācītājs tajā bija t.Vasilijs Pekarskis. Viņš uzsāka baznīcas celtniecību, darbi tika pabeigti 1841.gadā. Blakus baznīcai tika iekārtota draudzes kapsēta. 1857. gadā Jaunslobodas koka baznīcā iespēra zibens un tā nodega.
1861. gada 3. oktobrī tēvs Nikifors Kušins Jaunslobodā atvēra draudzes skolu. Pirmajā mācību gadā pie t.Nikifora bija tikai 4 skolēni. 1862./1863. mācību gadā skolā mācījās jau 12 bērni. Mācības notika priestera mājā, taču tās turpināt bija “neiespējami sakarā ar mājas nolietojumu”. No 1863. gada t. Nikifors Kušins, tolaik – Ļucinas apgabala prāvests, gandrīz visu laiku slimoja, tāpēc bija spiests skolu slēgt. T. Nikifors palūdza uz Jaunslobodu pārcelt savu znotu – priesteri Nikolaju Slupski. Pēc t. Nikifora nāves 1865. gada 23. martā par Jaunslobodas draudzes priesteri nozīmēja t. Nikolaju Slupski. Viņš šeit atvēra tautskolu, kurā mācīja Dieva Likumu.
1864. gadā Jaunslobodā uzsāka jauna dievnama celtniecību. 1867. gadā celtniecība tika pabeigta un 1867. gada oktobrī Jaunslobodas dievnams (19,5x10x8,5 m) tika iesvētīts Vissvētās Dievmātes Patvēruma vārdā. Kā rakstīja t.Nikolajs Slupskis: “Jaunais dievnams – koka, savienots ar zvanu torni, uz akmens pamatiem. Altāris viens.” 1867. gadā Jaunslobodas Patvēruma draudzē bija 222 zemnieku sētas, draudzes locekļu skaits – 1658 cilvēki.
Pēc Vitebskas gubernatora rīkojuma 1866. gadā Jaunslobodas draudzei tika nodots slēgtais katoļu dievnams Briģos. Pēc ēkas pārbūves 1871. gada 14. martā šis dievnams tika iesvētīts kā pareizticīgais – Kristus Krusta Pacelšanas baznīca. Tā kā priestera māja Jaunslobodā bija sliktā stāvoklī, pēc Kristus Krusta Pacelšanas dievnama iesvētīšanas t.Nikolajs Slupskis pārcēlās uz dzīvi Briģos, kur biežāk noturēja dievkalpojumus kā Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā. Tāpēc no 1871. gada Jaunslobodas Patvēruma baznīca skaitījās pierakstīta Briģu baznīcai, draudze skaitījās – Briģu. Tas neapmierināja Jaunslobodas pareizticīgos, tāpēc, piekāpjoties viņu vairākkārtējiem lūgumiem, Svētā Sinode 1886. gada 27. maijā pieņēma lēmumu sadalīt divās draudzēs – Briģu un Jaunslobodas. Par Jaunslobodas draudzes pārzini tika nozīmēts t.Feodors Serebrennikovs. 1887. gadā t.Feodors atkal atvēra draudzes skolu Jaunslobodā. 1896./1897. mācību gadā skolā mācījās 60 bērni (vadītājs un tiesību skolotājs – t.Feodors Serebrennikovs, no 1904. gada – t.Porfirijs Orlovs, skolotāja – Anna Beļajeva). 1897. gadā Jaunslobodas draudzē bija 184 zemnieku sētas, 1428 pareizticīgo (minētajā gadā reģistrētas 48 krustības, 11 laulības un 50 apbedīšanas). 1901. gadā Jaunslobodas draudzē bija 193 zemnieku sētas, 1487 pareizticīgie.
1904. gadā t. Feodoru Serebrennikovu pārcēla uz Sebežas apgabala Niščanskas Patvēruma baznīcu, bet Jaunslobodas Patvēruma baznīcā par priesteri iecēla Porfiriju Orlovu. 1905. gadā tika pārbūvēts zvanu tornis. 1906. gadā Jaunslobodas draudzē bija 198 zemnieku sētas, 1391 pareizticīgie (reģistrētas 73 kristības, 15 laulības, 26 apbedīšanas); 1907. gadā – 203 zemnieku sētas, 1607 pareizticīgais (reģistrētas 56 kristības, 17 laulības, 42 apbedīšanas).
1910.-1915. gados Jaunslobodā tika uzcelta jaunā priestera māja. Pirmā Pasaules kara priekšvakarā Jaunslobodas Patvēruma draudzē dzīvoja 1643 pareizticīgie, tajā kalpoja priesteris Porfirijs Orlovs, psalmists Vasilijs Lapenko, baznīcas vecākais bija Jakovs Kudrjavcevs.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām par baznīcas pārzini Patvēruma baznīcā kalpoja Minskas guberņas IV Valsts Domes bijušais deputāts Konstantins Okolovičs (1872-1933), priesteris bieži slimoja. Zemes reformas rezultātā draudzes īpašumā bija atstāts 51 ha zemes (no tiem 25 ha – “nevērtīga”).
1930. gadā par Jaunslobodas Patvēruma baznīcas priesteri tika nozīmēts Pāvels Savickis (dz.1900. gadā). Savu kalpošanu viņš sāka ar to, ka savāca līdzekļus Reiku baznīcas Briģu pagastā kapitālajam remontam. 1933.-1934. gados šim dievnamam tika nomainīts jumts, no iekšpuses baznīca tika apšūta ar dēļiem, tika izveidota draudzes padome. Arī Jaunslobodas baznīcā tika veikts kosmētiskais remonts. Šos darbus bija iespējams paveikt, galvenokārt, pateicoties psalmista Vasilija Kostko un draudzes vecākā Afanasija Kondrašova līdzdalībai.
1923. gadā Jaunslobodas draudzē bija 1724 draudzes locekļi, 1930.gadā – 1800, 1932.gadā – 1815, 1936.gadā – 1943, 1938.gadā – 1928 draudzes locekļi. 1937.gadā Jaunslobodas draudzē bija notikušas 40 kristības, 27 apbedīšanas, 15 laulības.
Otrā Pasaules kara laikā baznīca saglabājās neskarta, bet 1956. gadā tā atkal cieta no uguns liesmām. Baznīcu atjaunoja, bet jau ar mazāku kupolu skaitu. No pieciem kupoliem palika tikai divi. Pēdējos gados ir veikts baznīcas remonts gan no iekšpuses, gan no ārpuses, veikts remonts arī t.s. storožkā (agrāk bija skolas internāts). 2024. gadā nomainītas ārdurvis. Lielu PALDIES par paveiktajiem darbiem un par to, ka vienmēr pirms dievkalpojuma izkurināta krāsns, jāsaka draudzes loceklim Nikolajam Kovaļovam.
