Ir pēdējais mūža cēliens beidzies,
Ar dzērvju kāsi uz debesīm steidzies…
Kad rudens ir piekaisījis apvārsni ar gājputnu atvadu saucieniem un neskaitāmās krāsās izgleznojis Latviju, ir pienākusi skumja ziņa – mūžībā devies krietns mūsu zemes dēls un patriots Ernests Klīdzējs.
Ernests piedzima 1929. gada 16. augustā Rikavas pagasta Kurpniekos, kā piektais bērns Latvijas Brīvības cīņu dalībnieka, vēlāk 1945. gadā politiski represētā Antona un Broņislavas Klīdzēju septiņu bērnu ģimenē. Izglītību tajos laikos iegūt izvesto vecāku pēcnācējiem bija ļoti grūti. Varēja mēģināt tepat Latgalē, taču Ernests izvēlējās Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumu Kurzemes pusē. Pabeigt nepaguva, jo tika iesaukts armijā. Izglītību turpināja Skrīveru Lauksaimniecības vidusskolā, kur tajā laikā gatavoja priekšsēdētājus.
Darba gaitas uzsācis dzimtajā kolhozā “Gaisma”, kas vēl pirmskara neatkarīgajā Latvijā. 1963. gadā pārcelts uz Ratniekiem par Čapajeva kolhoza priekšsēdētāju. Ratniekos ir pagājis viss Ernesta mūžs, kolhozam veltot 36 gadus. Viņa vadībā uzsākās lielas pārmaiņas, tika celtas dzīvojamās mājas, jaunas darbnīcas, kantoris. Ar laiku tika uzcelta maizes ceptuve, kur pēc senču receptēm tika cepta tajos laikos populārā čapajeviešu maize, tika atklāts konditorijas cehs, uzceltas siltumnīcas, konservu pārstrādes cehs. Lai vadītu šādu daudznozaru saimniecību, Ernests iestājās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā (šobrīd Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) neklātienes fakultātē, ko absolvēja 1977. gadā un ieguva agronoma specialitāti. Ar Ernesta Klīdzēja uzņēmību Čapajava kolhozs bija viens no attīstītākajiem, kļuva par paraugsaimniecību, kuru brauca apbrīnot tuvi un tāli ciemiņi, neaizmirstot līdzi paņemt garšīgo Ratnieku maizi.
Vēlāk, līdz spēku izsīkumam, darbojās savā zemnieku saimniecībā “Vairogi”, bija viena no 105 priekšzīmīgākajām saimniecībām, apstrādājot plašos laukus, rūpējās par bralēna – rakstnieka Jāņa Klīdzēja piemiņas saglabāšanu, bija arī Rēzeknes novada deputāts. Ernests visu mūžu ir bijis uzticīgs dzimtajam novadam.
Ernests Klīdzējs mūsu atmiņās paliks kā krietns un stiprs Latgales vīrs, kurš ar savu mūžu ir apliecinājis bezgalīgu cieņu, uzticību un mīlestību savai zemei un cilvēkiem.
Atvadas no Ernesta Klīdzēja ir atvadas no gara spēka, no vispusīgas inteliģences un tai piemītošās gudrības un vienkāršības. Reizē ar personību aiziet laikmeta un vēstures lappušu liecība.
Skumju brīdī izsakām līdzjūtību dēla ģimenei, radiem un draugiem, lai Ernestam gaišs mūžības ceļš!
Atvadīšanās no Ernesta Klīdzēja un piemiņas dievkalpojums notiks piektdien, 25. oktobrī plkst. 10.00 Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā, zemes klēpī Ernestu guldīs Čornajas pagasta Anču kapsētā.
