Atbalsta dalību jaunos projektus un izmaiņas padomes sastāvā
Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes politiķi aizvadījuši oktobra padomes sēdi, kurā apstiprināta dalība vides projektos un iepazīts Attīstības programmas Uzraudzības pārskats. Tāpat notikusi Kopsapulce, kurā ievēlēts jauns padomes dalībnieks – Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Oktobra Attīstības padome norisinājās Aizkrauklē. Politiķu tikšanos atklāja, Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums ar prezentāciju par pārstāvētā novada aktualitātēm. Savukārt pirms Attīstības padomes, politiķi aizvadīja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pašvaldību domju priekšsēdētāju kopsapulci. Tās darba kārtībā galvenie jautājumi saistīti ar Jelgavas novada pārstāvja maiņu. Līdz šim Attīstības padomē darbojās Madars Lasmanis, bet līdz ar atkāpšanos no amata un jauna pašvaldības vadītāja iecelšanu, bija nepieciešamas izmaiņas arī reģiona Attīstības padomē. Ar 6 balsīm “par”, vienbalsīgi atbalstīts lēmums padomes sastāvā iekļaut Uldi Aināru. Atgādinām, ka Zemgales plānošanas reģionā lēmējvara piemīt Attīstības padomei, ko veido 6 pašvaldību deleģētie pārstāvji.
Attīstības padomes sēde atklāta ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvju prezentāciju. Arnis Vērzemnieks, asociācijas prezidents, aicināja pašvaldību pārstāvjus rast samērīgu risinājumu azartspēļu regulējumā. Zemgales politiķi pieņēma zināšanai asociācijas pārstāvju prezentāciju. Šāda veida uzņēmumu atrašanās pašvaldību teritorijā arvien rada lielus zaudējumus un kaitējumu pašvaldībām un to iedzīvotājiem, jo ne vienmēr iedzīvotāji iesaistīšanos azartspēlēs uztver kā izklaidi. Nereti šie klienti pēc šo uzņēmumu apmeklēšanas, vēršas pašvaldībās pēc sociālā atbalsta, jo trūkst iztikas līdzekļu. Tādēļ arī pašvaldību vadītāji nav gatavi savās pārstāvētajās teritorijās veicināt šīs nozares uzņēmējdarbības attīstību.
Sēdes otrs izskatāmais jautājums bija par ZPR grozījumiem budžetā. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu iestādes darbību un apstiprināto ZPR dokumenti izpildi. Tāpat apstiprinātas izmaiņas ZPR darba plānā, iekļaujot tajā jaunu projektu. Projektā “Atbalsts vēsturisko
kūdras ieguves vietu revitalizācijai” plānots veikt inventarizāciju pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās 4 reģionos Latvijā (projektā piedalās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioni), aptverot vismaz 9000 ha. Projekta vadošai partneris, Vidzemes plānošanas reģions norāda, ka tām teritorijām, kuru īpašnieki (pašvaldības, privātpersonas) izrādīs interesi, tiks izstrādāti revitalizācijas plāni, kas palīdzēs pretendēt uz atbalstu nākotnē teritoriju atdzīvināšanai.
Tāpat sēdes dalībnieki apstiprināja ZPR Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam Uzraudzības pārskatu (par 2021 – 2023.gadu). Šādu pārskatu izstrādā ar mērķi novērtēt programmas īstenošanas rezultātus. Secināts, ka minētajā periodā vairums rādītāju ar ir augšupejošu tendenci, bet, protams, ir vairāki rādītāji, kas iezīmējas ar negatīvu rādītāju. Starp tiem, piemēram, iedzīvotāju skaits, samazinājies kultūras centru skaits, un uzņēmēji, kuru darbība saistīta ar inovatīviem risinājumiem. Interesentiem iespēja iepazīties ar pārskatu būs tuvāko dienu laikā, pēc tā publicēšanas ZPR tīmekļa vietnē zemgale.lv.
Zemgales politiķi atbalstīja dalību vēl vienā projektā. Projekta “PFAS ķīmisko vielu avotu noteikšana, mazināšana un sanācija Centrālbaltijas reģionā” mērķis ir samazināt perfluorēto un polifluorēto alkilvielu (PFAS) slodzi Baltijas jūrā, sadarbojoties ar pašvaldībām, pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, universitātēm un reģionālajām iestādēm. Projektā tas tiks sasniegts, īstenojot kompleksu preventīvo, regulējošo (administratīvo) un tehnisko pasākumu pieeju. Zemgales plānošanas reģionā plānotie projekta rezultāti palīdzēs sekmēt nozares politikas ieviešanu, jo tie paredz uzlabot vietējo pašvaldību un reģionālo institūciju spējas noteikt un pārvaldīt PFAS piesārņojuma avotus. Projektā iesaistās Skandināvijas valstis un dažādās pilotteritorijās tiks testēts notekūdeņu monitoringa sistēmas.
Nākamā Attīstības padomes sēde norisināsies novembrī, kad valsts svētku laikā reģions uzņems sadarbības pašvaldību no Ukrainas. Plānots, ka nākamās sēdes laikā pārstāvjiem no Rivnes rajona padomes tiks prezentēta reģiona pieeja īstenojot dažādus ES finansētos attīstības projektus, kā arī projektus, kuru aktivitātes saistītas ar civilo aizsardzību un drošību. Atsaucei – jūlijā starp Rivnes rajona padomi, Rivnes rajona valsts administrāciju – Rivnes rajona militāro administrāciju Rivnes apgabalā (Ukraina) un Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomi (Latvijas Republika) noslēgts sadarbības līgums par tirdzniecības un ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un kultūras sadarbību.
Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs piedalās pašvaldību pārstāvji no Jelgavas valstpilsētas, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadiem. Savukārt, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Undīne Šulca- Heistere
Zemgales plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
