29. novembrī Bebrenē notika Zemkopības ministrijas un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotais seminārs, iepazīstinot vietējos lauksaimniekus ar aktualitātēm nozarē un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ieviešanu turpmākajos gados.
Zemkopības ministrs Armands Krauze iepazīstināja ar nozīmīgākajām aktualitātēm lauksaimniecības nozarē: “Zemkopības ministrija šogad ir pietiekami labi pastrādājusi, lauksaimniekiem atbalsts finansiālā ziņā nākamgad būs tāds pats kā šogad, nebūs samazinājums. Manuprāt, tā ir labākā un svarīgākā ziņa.” Ministrs uzsver, ka šobrīd tirgus daudzās jomās stagnē, it sevišķi graudkopībā, tāpēc ir ļoti nozīmīgi, ka ir pieejams dažāda veida atbalsts, piemēram, apdrošināšana ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tāpat viņš atzīmē, ka, rezultējoties pērn notikušajiem protestiem, ministrija ir panākusi birokrātiskā sloga samazināšanos lauksaimniekiem: “Mēs, lauksaimnieki, bijām neapmierināti ar visu to, kas bija jāsniedz, papīru daudz, atskaites ļoti daudz. Šī gada laikā esam samazinājuši visu tik daudz, cik vien tas ir iespējams. Agrāk bija atskaitēs ļoti daudz jāfotografē, tagad ir atlikusi tikai viena lieta – minimālā augsnes apstrāde, jo tur savādāk nevar saprast, kas ar lauku ir darīts.” A.Krauze iezīmēja to, ka, tuvojoties jaunajam plānošanas periodam, noteikti būs kādas pārmaiņas, viņš uzver, ka nākošais būs aktīvu diskusiju gads, 2026. gadā tiks strādāts pie likumdošanas direktīvām un regulām, savukārt, 2027. gadā viss izveidotais jau būs pamazām jāievieš Latvijā. Ministrs stāsta, ka ir grūti prognozēt, kas notiks ar lauksaimniecības nozares finansējumu nākotnē, jo šobrīd Eiropas Savienībā prioritāte ir drošība un aizsardzība, tomēr finansējums nedrīkstētu būt mazāks kā šobrīd.
Seminārā Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Elīna Dimanta iepazīstināja ar aktualitātēm tiešajos maksājumos – iepriekšējā gada pieredzi un izmaiņām nosacījumos. Salīdzinājumā ar pagājušo plānošanas periodu, šajā periodā pieejamais tiešo maksājumu finansējuma pieaugums ir par 44%, bet ikgadējais pieaugums ir mērāms no 1 līdz 6%. 2024. gada finansējuma pieaugums Latvijā ir par 1%, tas pats gaidāms arī nākamgad, tas būtiski neaugs un būs līdzīgs 2023. gada finansējumam. Pieejamais finansējums, kas šogad ir 334,9 miljoni eiro, sadalās dažādās intervencēs – 48% nonāk pamatienākumu atbalstam par apsaimniekotajiem hektāriem, tad 52% sadalās specifiskajiem maksājumiem, respektīvi, maksājums ir atkarīgs no saimniekošanas veida. Līdzīgi būs nākamgad – 47% tiks novirzīti pamatienākumiem, attiecīgi 53% – specifiskajiem.
E.Dimanta izstāstīja, kādas izmaiņas ir veiktas nosacījumos 2024. gadā, iepazīstināja, kā ir jāiesniedz informācija ekoshēmās, kā iesniegt datus Valsts augu aizsardzības dienestam. Lauksaimnieki uzzināja arī par plānotajām izmaiņām nākamajā gadā, piemēram, par kritērijiem, kā tiek noteikts, vai lauksaimnieks ir aktīvs, uzzināja, kādas izmaiņas tiks veiktas laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos, arī informāciju par atbalsta likmēm. Plašāku informāciju par tiešajiem maksājumiem un visām plānotajām izmaiņām var apskatīt Lauku tīkla mājaslapā.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Andris Grundulis izstāstīja nozīmīgākās LAD aktualitātes, uzsvaru liekot tieši uz Dienvidlatgales reģionu. Lauksaimnieki tika iepazīstināti ar maksājumu salīdzinājumu par 2022. – 2023. gadu dažāda veida saimniecībām, kā arī ar LAD platību maksājumu grafiku no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada jūnijam. A.Grundulis uzsvēra, ka LAD konstatē neprecizitātes zaļo joslu ierīkošanā, ir konstatēti gadījumi, kad nav pareizi iesēta starpkultūra vai uz lauka ir atstāti pērnā gada ruļļi. Tāpat direktors izstāstīja, kāda ir lauku monitoringa jaunā kārtība, kas nāk pretī lauksaimniekam, uzreiz nepiešķirot sankcijas par neprecizitātēm.
Seminārā tika apskatītas arī tēmas par Investīciju atbalsta pasākumiem Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā, kādas ir aktualitātes par valsts atbalsta pasākumiem un cik nozīmīgi ir katram savā saimniecībā veikt riska pārvaldību, kāds ir ieguvums, ja tiek, piemēram, veikta individuāla saimniecības risku analīzes plāna izveide. Tika aktualizētas arī tēmas par augsnes izpēti, kā arī izmaiņām, kādas tiks veiktas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Tāpat tika izklāstīti lielākie draudi lopkopības nozarē saistībā ar dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām, to plašo izplatību Eiropas Savienībā un ko sagaidīt, ja Latvijā notiek kādas slimības uzliesmojums.
Seminārs aizvadīts ne tikai izklāstā par aktualitātēm, bet vietējiem lauksaimniekiem bija iespēja uzdot jautājumus, izteikt viedokli un apspriesties ar citiem nozarē strādājošajiem. Lauksaimnieki aktīvi izmantoja iespēju uzdot jautājumus Zemkopības ministram, aktualizējot mūsu reģiona problēmas, arī izceļot lietas, kas nav sakārtotas jau vairāku gadu garumā un pieprasot ne tikai atrunāšanos, bet reālu rīcības plānu.
Ar skrupulozāku izklāstu prezentāciju formā par lauksaimniecības nozares aktuālajām tēmām var iepazīties Lauku tīkla mājaslapā, meklētājā ierakstot: Semināri par aktuālo nozarē un Latvijas KLP Stratēģiskā plāna ieviešanā.
Teksts, foto: Māra Multiņa
Titulbilde: Inese Minova
