„Vairo Valdemāru!” – šo saukli šogad dzirdēsim un lasīsim ne vienu reizi vien, jo šogad mūsu dižgaram Krišjānim Valdemāram – 200 gadi.
Valdemārs dzimis un audzis Ārlavas pagastā, mācījies Valdemārpilī (toreizējā – Sasmakā). Krišjāņa ieceres un darbi bija lieli. Varam bieži viņu saukt par pirmo: viņš pirmais apzinājās jūrniecības attīstības nozīmību Latvijā, viņa sapņi un idejas piepildījās jūrskolu un Latvijas jūrniecības izveidē. Viņš aktīvi iesaistījās jaunlatviešu kustībā. Valdemārs bija pirmais, kurš uzdrošinājās sevi dēvēt par latvieti – pie studentu istabiņas durvīm Tērbatas universitātē viņš līdzās uzvārdam rakstīja „Latvietis”.
Krišjānis Valdemārs ir diža personība, kura lielie darbi un sasniegumu mudina mūs arī pēc 200 gadiem darīt lielus darbus, sapņot lielus sapņus. Apzinoties K. Valdemāra devumu Latvijas attīstībā dažādās nozarēs un godinot viņa piemiņu, šogad Talsu novadā paredzēta plašā pasākumu un aktivitāšu programma.
Viens no galvenajiem pasākumiem 27. septembrī paredzēts pārgājiens Roja – Ārlava – Valdemārpils, ko organizē Valdemārpils tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Ziedoņa muzeju, fondu „Valdemārs” un Rojas Tūrisma informācijas centru. Dažādi pasākumi paredzēti Valdemārpils pilsētas svētku laikā, kā arī Rojas dienās. Valdemārpils un Lubes kultūras nama vadītājai Sigitai Līdakai sadarbībā ar Valdemārpils vidusskolas skolēniem ir iecere izveidot animācijas filmu par Valdemāru un Valdemārpili ar noslēguma pasākumu 2. decembrī, kad atzīmējam Krišjāņa Valdemāra dzimšanas dienu.
Valdemārpils tūrisma informācijas centra vadītāja Karīna Leinberga-Lemberga sadarbībā ar fondu „Valdemārs” šobrīd strādā pie jaunas mājaslapas izveides par Krišjāni Valdemāru. Mājaslapā vienuviet būs atrodama visa nozīmīgākā informācija par mūsu dižgaru, kā arī publicēti visi šī gada pasākumi, kas tiks veltīti K. Valdemāra piemiņai.
Sadarbībā ar mākslinieci Baibu Kalnu ir izstrādāts Valdemāra portrets, no pieejamajiem dokumentiem un grāmatām ir izveidots alfabēts Valdemāra rokrakstā, kā arī izveidota durvju skice ar uzrakstu „Latvietis”, kas tiks izmantots šī gada jaunajā suvenīru līnijā. Tāpat ir izveidots Valdemāra veiksmes mezgls, kam nav ne sākuma, ne beigu un kas savā nebeidzamā vijīgumā atspoguļo jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra aizrautību, centību un izturību – tas ir mūžīguma, gudrības un spēka simbols. Mezgla ideja radās Karīnai Leinbergai-Lembergai, Baiba Karole to uzmezgloja, Baiba Kalna uzskicēja uz papīra, savukārt Dainis Kārkluvalks pārfotografēja un digitalizēja.
Rojas tūrisma informācijas centra vadītājai Kristīnei Voldemārei sadarbībā ar Anitru Toomu ir iecere veidot 2026. gada kalendāru par kuģu stāstiem. Tāpat ir iecere īpaši izcelt un iezīmēt to vietu Rojā, kur Valdemārs pirmo reizi savām acīm ieraudzīja jūru, un kā viņš pats vēlāk raksta: „Jūras dižans izskats tik vareni sagrāba jaunekļa garu, ka tas visas trīs dienas gandrīz neko citu nedomāja kā par dižano jūru, pie kā ar bērnišķīgu drošumu jau toreiz tūlīt sataisīja plānu jeb projektu, kādā vīzē varētu Rojas upē ietaisīt dziļāku ostu, lai tur palielas laivas un mazi kuģi varētu ienākt.”
Senās uguns nakts laikā Kolkā Jānim Dambītim ir iecere atdzīvināt Krišjāņa Valdemāra tēlu, it kā to „teleportējot”. Novadā plānotas vairākas izstādes par godu V. Valdemāra devumam – Talsu Galvenajā bibliotēkā, Kolkas Lībiešu saieta namā, Kubalu skolā, Rojas muzejā un „Kaltenes klubā”, Valdemārpilī un citviet. Mērsragā jau vairākus gadus 4. maijā notiek orientēšanās sacensības, un šajā gadā sacensību tēma būs „Dižgari” un Mērsraga bāka, kas šogad atzīmēs 150 gadu pastāvēšanu. Tiņģeres muižas vadītāja Baibai Kalnai ir iecere veidot ceļojošu leļļu teātra izrādi par pamatu ņemot K. Valdemāra pirmo grāmatu „300 stāsti”.
Mērsradznieks Guntars Ceraks ir uzrakstījis lugu par K. Valdemāru un ir iecere to uzvest kopā ar Pļavmuižas un iespējams arī Talsu Tautas nama K. Valdemāra tautas teātriem.
Tā kā šajā gadā arī Krišjānis Barons svin apaļu jubileju – 150 gadus, tad Talsu novada muzejā 5. septembrī notiks zinātniskā konference „Divi Krišjāņi”, kas būs veltīta šiem abiem dižgariem. Pasākumu plāns, protams, vēl tiks papildināts ar dažādām aktivitātēm un radošām darbnīcām visa gada garumā.
„Vairo Valdemāra vērtības!” ir Jāņa Dambīša no SIA „Kolkasrags” aicinājums mums ikvienam šajā nozīmīgajā jubilejas gadā. K. Valdemārs bija daudzšķautnaina personība, viņš bija harizmātisks visām paaudzēm, viņš prata iedvesmot gan mazus bērnus, gan stiprus vīrus, gan būt kā dzīves skolotājs tā laika dāmām. Valdemāram vislielāko gandarījumu dzīvē deva tieši jūrniecībā veiktais darbs. Viņš par jūru kā tautas brīvības simbolu rakstīja jau studenta gados Tērbatā, atgādinot piemirstās vēstures patiesības, ka latvieši un igauņi jau sendienās bijuši veikli un droši jūras braucēji, aicinot dot iespēju Baltijas piekrastes nabadzīgākajiem iegūt jūrnieka arodizglītību. „Jūra ir tā visaugstākā druva priekš tiem, kas to prot art un ecēt ar derīgiem ieročiem,” uzskatīja K. Valdemārs. Daudzi mūsu novadnieki kļuva prasmīgi jūras braucēji, mācoties jūrskolās un būvējot kuģus. Pazīstamais Valdemāra aicinājums: „Latvji, brauciet jūriņā! Krājiet zeltu pūriņā!” – deva bagātīgus augļus mūsu novadam un tā ļaudīm. Talsu novada piekraste no Rojas līdz Mērsragam kļuva par galveno kuģu būves centru Kurzemē.
Pateicoties šim nozīmīgajam notikumam – Valdemāra divsimtgades atzīmēšanai – veidojas savstarpēji plaša sadarbība ne tikai Talsu novada ietvaros, bet arī Latvijas mērogā – ar Rīgu, Ainažiem un Salacgrīvu. Viennozīmīgi var teikt, ka tas bija arī Valdemāra redzējums – veidot sadarbību dažādās nozarēs, arī jaunlatviešu kustība bija vērsta uz savstarpēju sadarbību.
Vairosim Valdemāra vērtības, smelsimies iedvesmu lieliem darbiem, „ielaidīsim latvieti sevī” un pieminēsim mūsu dižgaru visi kopā!
