SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka šobrīd jau ir paveikti meliorācijas darbi un sākts darbs pie ēku pamatu būvniecības. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo no tām – gatavās produkcijas noliktavu, kas ir lielākā no ēkām. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā savukārt tiks atvēlētas ražošanas procesiem. Tās varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laika periodā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas. Lielākā daļa iekārtu nāks no Eiropas, taču daļu no tām esam pasūtījuši arī Amerikas Savienotajās valstīs. Paredzēts, ka vasaras beigās rūpnīcā sāksies montāžas darbi, kas turpināsies līdz 2026. gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai,” stāsta E.Ruža. Jāatgādina, ka visas tehnoloģiskās iekārtas ir speciāli projektētas rūpnīcai, un tās sakomplektētas no dažādiem iekārtu ražotājiem. Rūpnīcas tehnoloģijas izstrādi vada Vācijas inženierkompānija “Endeco”.
Būvnieki – SIA “Bukoteks” – darbu Prohorova ielā 13, kur top jaunā zirņu proteīna ražotne, sāka uzreiz pēc Ziemassvētkiem. “Nedēļu pēc līguma noslēgšanas mobilizējāmies un sākām darboties būvlaukumā, veicot dažādus demontāžas un zemes darbus. Šobrīd esam sākuši ārējo tīklu izbūvi, pāļu urbšanu un pamatu betonēšanu, kā arī atbalstsienas izbūvi. Tāpat turpinās darbs pie nesošo konstrukciju ražošanas rasējumu izstrādes un gatavošanās nesošo konstrukciju ražošanas uzsākšanai,” stāsta SIA “Bukoteks” ģenerāluzņēmēja valdes priekšsēdētājs Aivars Kronbergs. Darbi būvlaukumā noritot pēc plāna. Jau nākamnedēļ, paliekot siltākiem laikapstākļiem, tikšot atsākta pāļu urbšana – kopumā teritorijā nepieciešams ieurbt vairāk nekā 240 pāļus.
E.Ruža uzsver, ka SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīca palīdzēs Latvijā attīstīties augu valsts proteīnu jeb gaļas un piena aizvietotāju nozarei. “Šī joma globālā mērogā attīstās ļoti strauji. To ietekmē gan Eiropas Savienības jaunais regulējums, kas ierobežo lopkopības nozari, gan arī darbaspēka trūkums. Nav noslēpums, ka lopkopība ir cilvēkresursu ietilpīga nozare un mūsdienās cilvēku, kas grib strādāt laukos, kļūst arvien mazāk. Jaunā rūpnīca ir kā pirmais solis augu valsts proteīnu nozares radīšanā, taču ilgtermiņā vēlamies, lai, paralēli mūsu biznesam, Latvijā veidotos jauna ekosistēma. Ceram, ka šajā nozarē iesaistīties jaunuzņēmumi ar savām idejām un produktiem, kā arī, iespējams, mēs varētu piesaistīt kādu no pasaules spēlētājiem, kas Latvijā varētu attīstīt savu ražotni. Mēs sevi šajā sistēmā redzam tikai kā mazu molekulu, kas šo visu procesu iekustinās,” norāda E.Ruža, atklājot, ka no idejas par zirņu proteīna rūpnīcu pirmsākumiem līdz reālai būvniecībai pagājuši seši gadi.
“Rūpnīcā izmantotās tehnoloģijas ir ļoti sarežģītas, tāpēc to izstrāde un inženierija aizņēma ilgu laika periodu. Tāpat bija nepieciešams arī laiks, lai piesaistītu investorus. Šis projekts ir finansiāli ļoti ietilpīgs, jo kopējais kapitālieguldījums veido vairāk nekā 100 miljonus eiro. Viens no projekta lielākajiem finansētājiem ir “Rietumu banka”, ar kuru šā gada februārī SIA “ASNS Ingredient” noslēdzis arī aizņēmuma līgumu,” stāsta E.Ruža.
Jāatgādina, ka projekta ideja radās, reaģējot uz globālām tendencēm. Proti, pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, pakāpeniski sāk pietrūkt lauksaimniecībai noderīgas zemes, lai saražotu dzīvnieku izcelsmes proteīnu – olbaltumvielas. Ilgtspējas un veselības apsvērumu dēļ daudzi patērētāji dod priekšroku augu izcelsmes pārtikas produktiem, un pieaug pieprasījums pēc alternatīvām olbaltumvielām. Lauksaimniecības nozarei tas nozīmē meklēt efektīvākos aizvietotājus, kas atrodami augu izcelsmes produktos. Mūsu reģionam un klimatiskajiem apstākļiem kā piemērotākie olbaltumvielu kultūraugi ir atzīti zirņi, un tieši zirņu proteīna izolāts ir pieprasītākā izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā.
Projektam nepieciešamo zemi Prohorova ielā 13 uzņēmums no Jelgavas pašvaldības izsolē iegādājās jau 2022. gadā. Projektētā apbūves platība ir 26 300 kvadrātmetri.
Zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” projektam ir vairāki ieguvumi, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, pateicoties augstajai eksportspējai un ražošanas attīstībai Latvijā. Vienlaikus tiks radītas vairāk nekā 70 jaunas darba vietas un notiks vairāku apkalpojošo nozaru iesaiste.
Jaunās rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību iecerēts pabeigt 2026. gada beigās.
