Februāra atlikušajās dienās Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Baltijas jūras Latvijas piekrastē un Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos eksperti veiks ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites jeb putnu uzskaites no lidmašīnas. Šāda datu ievākšana ir Bioloģiskās daudzveidības monitoringa aktivitāte, ko ik gadu īsteno katra valsts pie Baltijas jūras.
Ūdensputni ir Baltijas jūras ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa. To skaita un blīvuma izmaiņas liecina par Baltijas jūrā notiekošajiem procesiem un ekosistēmas stabilitāti, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi.
“Aviouzskaišu datus izmanto dažādu starptautisku saistību izpildē, kā arī vērtējot dažādas ieceres jūrā, piemēram, VES parku attīstību. Tikai kopīgi iegūstot datus visām valstīm ap Baltijas jūru, iespējams korekti novērtēt Baltijas jūrā notiekošos procesus un pieņemt kopīgus lēmumus šīs jūras vides stāvokļa uzlabošanai. Ilglaicīga un ikgadēja monitoringa dati ir pamats pieņemt zinātnē un datos balstītus lēmumus,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, norādot, ka šobrīd kopējie visu valstu novērojumi liecina par klimata pārmaiņu ietekmi uz putnu ziemošanu pēdējos gados.
Jūrā ziemojošo putnu aviouzskaite Latvijā tiek veikta kopš 2016. gada. Tās mērķis ir sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos ziemojošo putnu sugu populāciju lieluma, sugu sastāva, tendenču un teritoriālā izvietojuma izmaiņām. Ar ikgadējiem uzskaišu pārskatiem iespējams iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Bioloģiskās daudzveidības monitoringa pārskati”, tālāk “Jūrā ziemojošo ūdensputnu monitorings”.
Datu ievākšana notiek no nelielas divmotoru lidmašīnas, lidojot nelielā ātrumā ~76 m augstumā, uzskaitēm piemērotos laika apstākļos. Lidmašīnā ir pilots un trīs īpaši šīm uzskaitēm apmācīti ornitologi, kas novēro konkrētajā brīdī redzamos putnus lidmašīnas abās pusēs un ziņo savus novērojumus. Novērojumi tiek sasaistīti laikā un telpā ar precīziem GPS uztvērējiem. Šogad aviouzskaites veiks Polijas speciālisti.
Lidojumi notiek speciāli noteiktos transektos, kas sistemātiski nosedz visu Latvijas atbildībā esošo jūras akvatoriju – teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņus. Lai nodrošinātu pietiekamu datu daudzumu putnu skaita un izplatības telpiskajai modelēšanai, uzskaišu transekti izvietoti ik pa trīs kilometriem, izņemot dziļūdens zonas, kurās tie izvietoti ik pa sešiem vai astoņiem kilometriem. Kopējais pilno uzskaišu transektu garums ir teju 6 000 kilometru. Transekti ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā.
