Šogad jau astoņpadsmito reizi visā Latvijā norisināsies Lielā Talka, tās vadmotīvs “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!”. Kā ierasts, aicinām pievienoties atkritumu vākšanas vai vides labiekārtošanas talkās, lai sakoptu un uzlabotu vidi tuvākajā apkārtnē.
Salīdzinot ar Lielās Talkas pirmsākumiem, lielākoties talkas vairs nav tikai atkritumu vākšana, bet arī vides labiekārtošana uzpošana, kad kvalitatīvi kopā pavadīt laiku un paveikt darbu ar ģimeni un draugiem. Arī Valmieras novadā ik gadu tiek organizētas vairākas talkas, kurās var pievienoties ikviens, taču pēdējos gados arvien vairāk cilvēku izvēlas talkot individuāli – mājas sētā vai savākt atkritumus, dodoties dabā.
Apskatīt reģistrētās talkas vietas var tīmekļvietnē talkas.lv sadaļā “Kartes”. Ja vēlies talkot individuāli, ar ģimeni vai savā piemājas pagalmā, to var darīt, piesakot SOLO talku. Talkas maisus SOLO talcinieki var saņemt visos Rimi veikalos no 21. aprīļa. SOLO talkotājiem jānogādā maiss ar savāktajiem atkritumiem kādā no tuvākajām oficiāli reģistrētajām atkritumu savākšanas talkas vietām, tās atzīmētas kartē.
Jautājumos par Lielās Talkas norisi un nepieciešamo atbalstu aicinām sazināties ar Lielās Talkas koordinatoru Valmieras novadā Eviju Ozolu, tālr. 26327031.
Aicinām talkas laikā savāktos atkritumus šķirot. Šķirotos atkritumus var nogādāt SIA “ZAAO” EKO laukumos, kur tos pieņem bez maksas. EKO laukumu atrašanās vietas, darba laikus un bez maksas pieņemamo atkritumu veidu saraksts ir pieejams tīmekļvietnē zaao.lv/eko-laukumi.
Šogad Lielās Talkas organizatori aicina piedalīties īpašā akcijā – dalīties ar saviem talku stāstiem. Lai talkas kā reizē vēsturisku un atraktīvu mūsdienu tradīciju iekļautu Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, iedzīvotāji aicināti iesūtīt savu talku pieredzi Lielās Talkas organizatoriem, tīmekļvietnē talkas.lv sadaļā “Dalies ar savu talkas stāstu”, aizpildot nepieciešamo informāciju.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Lielo Talku aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē digituvi.lv.
Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi – palielina enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.
Kas visbiežāk rada digitālos atkritumus mūsu viedierīcēs?
Uzņemam fotogrāfijas un video, ko patiesībā neskatīsimies
Uzņemot fotoattēlu, mēs radām taustāmas atmiņas, kas mums var palīdzēt atgriezties īpašos dzīves brīžos. Tiek lēsts, ka vidēji katrs cilvēks ik dienu rada ap 20 fotogrāfijām vai video. Daži no tiem, visticamāk, ir īpaši brīži, kas nonāk arī sociālo tīklu “skatlogos” un ģimenes albumos. Kas ir pārējie mirkļi, kas tiek uzņemti, bet visbiežāk cilvēks tos vairs nekad neapskatīs? Pieņemts, ka ik dienu pasaulē tiek uzņemti 5 miljardi foto, jeb 57 000-60 000 foto sekundē. Cik kļūst par digitālajiem atkritumiem jau to uzņemšanas brīdī? Kritiski izvērtējot savas viedierīces foto albumu katrs no mums var mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc es uzņēmu šo foto, kad es to izmantošu, un ja atbilde nav rasta – izvērtēt, vai ir vērts katru ikdienas sīkumu fotografēt.
Dublējošu un nekvalitatīvu fotogrāfiju uzņemšana
Centienos uzņemt ideālo fotogrāfiju vai video, nereti izveidojam veselu gūzmu dublējošu attēlu. Statistika liecina, ka nekvalitatīvs vai dublējošs saturs veido līdz pat 30% no mūsu digitālās foto un video bibliotēkas. Ja ir gadījies saražot dublējošas fotogrāfijas, dzēs liekās uzreiz.
Atveram, bet neaizveram
Cik interneta pārlūka šķirkļi šobrīd ir atvērti jūsu datorā vai viedierīcē? Katra atvērtā interneta vietne, pat ja šobrīd to neizmanto, “fonā” tiek darbināta un patērē enerģiju, bet šis enerģijas patēriņš rada arī CO₂ izmešus. Šie neaizvērtie pārlūka šķirkļi noslogo arī jūsu viedtālruni, kuram “jātiek galā” arī ar atvērtajām, bet konkrētajā brīdī neizmantotajām lietotnēm. Vidēji katras viedierīces lietotājam pasaulē ierīcē ir 80 lietotnes. Vidēji lietotāji izmanto 8-10 lietotnes dienā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no ierīcē esošajām lietotnēm netiek izmantotas katru mēnesi. Pētnieki saka, ka faktiski 25% lietotņu pēc lejupielādes tiek izmantotas tikai vienu reizi un pēc tam vairs netiek izmantotas. Ja kādu no lietotnēm neizmantojiet mēnešiem vai pat gadiem, tā ir ne tikai digitālais atkritums, ko “nesiet” sev līdzi ikdienas gaitās, bet arī potenciāla ievainojamība jūsu viedierīcei, jo iespējams arī tās uzturētājs vairs to neuztur un nenodrošina drošības atjauninājumus.
E-pasta kastītes revīzija
Lai mazinātu digitālo atkritumu nastu, ar ko apaugam ikdienā, būtiski ir ieviest dzēšanas rutīnu un periodiski pārskatīt un dzēst arī e-pasta ziņas, kas vairākus gadus vai pat gadu desmitus glabājas jūsu e-pasta kastītē, bet jums tās vairs nav nepieciešamas. E-pasta kastītes iestatījumos iespējams uzstādīt nosacījumus, kas nodrošinās, ka noteikti ziņojumi tiks automātiski dzēsti vai arhivēti, taču šīs darbības būs tikai puse no uzvaras. Tikpat būtiski ir arī nodrošināties, ka jūs nesaņemiet e-pastus, kurus pat negrasāties atvērt, jeb atteikties no mēstulēm. Piesakoties atlaižu kartēm vai reģistrējoties dažādos interneta portālos, piekrītam saņemt jaunumus un reklāmu izsūtnes, lai gan jau piekrišanas mirklī zinām, ka tās nelasīsim. Lai izvairītos no tā, ka šīs ziņas piepilda jūsu e-pasta adresi, ko izmantojiet ikdienas saziņā, cilvēki izveido vēl vienu, vai pat divas e-pasta adreses, kuras izmanto situācijās, kad kaut kur jāreģistrē e-pasts, bet sūtījumi nav nepieciešami. Ja velkam paralēles ar fizisko vidi – cilvēkiem ikdienas gaitās līdzi dodas arī liels nešķirotu atkritumu konteineris. Reklāmas izsūtnes bija un vēl kādu laiku būs mūsu ikdiena. Katrs, pat vismazākā izmēra e-pasts, rada 0,3-4g CO₂ izmešu, bet apjomīgi e-pasti ar pielikumu pat līdz 50g CO₂ izmešu. Ja neatrakstāmies no ziņām, kuras saņemam, bet pat neatveram, šo digitālo atkritumu ietekme ir mūsu katra atbildība.
Datu pārsūtīšana lielām draugu grupām
Saziņa digitālajā vidē ir kļuvusi par neatņemamu un nenoliedzami lielisku digitālās transformācijas iespēju, kas mums ļauj izbaudīt kopā būšanu ar draugiem un ģimeni arī tad, ja fiziski neesam kopā. Mēs dalāmies ar saviem ikdienas mirkļiem, priecājamies par draugu video, pavadām stundas dienā (TikTok lietotāji vidēji pasaulē ik dienu noskatās vairākas stundas video), lai noskatītos arī svešinieku veidotu digitālo saturu un ļoti bieži arī nekritiski šo saturu pārsūtam saziņas grupās. Grupas biedri atver jūsu pārsūtīto ziņojumu (katrs klikšķis digitālajā vidē rada 0.8g CO₂), daži to pārsūta tālāk citās draugu grupās, bet vēl daļa nemaz neatver ziņojumu, un sūtījums kļūst par atkritumu. Tāpat kā pasākumos un fiziskajās pastkastēs ir samazinājies papīra izdales materiālu daudzums, arī digitālajā vidē ir pieklājīgi noskaidrot, vai adresāti grib saņem jūsu sūtījumus. Paskatieties, cik no draugiem atver jūsu sūtījumu un patiešām to apskata, cik to ir novērtējuši kā saistošu jums atbildot ar īkšķīti, cik ir iesaistījušies sarunās par saņemto sūtījumu. Veltot šim desmit minūtes laika, iespējams identificēt adresātus, kuriem sūtītais nekļūs par digitālo atkritumu un turpmāk tieši ar viņiem apmainīties ar šo saturu.
Informāciju par digitālajiem atkritumiem sagatavoja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļa.
