Valmieras centrā, Vecpuišu parkā, līdz maija vidum viesojas lielformāta foto izstāde “Arhitektūra. Inženierija. Forma un funkcija”, kur apkopoti un eksponēti izcili arhitektūras un inženierijas objekti. Izstādē redzami arhitektūras objekti un būves, kas ieguvuši godalgotas vietas Latvijas mēroga konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva”, Baltijas mēroga konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” un kuru tapšanā iesaistīti konkursā “Latvijas Gada inženieris būvniecībā” godalgoti inženieri. Izstādei tradicionāli ir saistība ar Valmieru – viens no izstādes stendiem veltīts Zilākalna skatu tornim, kas šopavasar konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2024” ieguva 3. vietu nominācijā “Teritorijas labiekārtojums”. Vairāki stendi veltīti vietējā būvnieka SIA “Aimasa”, kas nu jau kļuvis par vienu no spēcīgākajiem būvuzņēmumiem valstī, sniegumam.
Ceļojošās izstādes jau devīto gadu organizē biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC) Gunitas Jansones un Agritas Lūses vadībā (www.buvniekupadome.lv). Izstāde tiek eksponēta publikas pulcēšanās vietās Latvijas pilsētvidē – pie satiksmes mezgliem, promenādēs, pie tirdzniecības centriem un sporta laukumiem. Rēķinoties ar dažādām valodas prioritātēm, apraksti veidoti latviešu un angļu valodā, un QR kods uz katras planšetes aizved uz plašāku informāciju interneta vietnēs. Jāatzīmē izstādes izglītojošais raksturs, kas darbojas kā informatīva platforma par Latvijas nozīmīgiem sasniegumiem arhitektūrā un būvniecībā un būvju tapšanā iesaistītajiem uzņēmumiem. Izstādes nosaukums akcentē formas, stila un arhitektoniskās izteiksmības jēgu, kas ir būtisks parametrs jebkuras funkcijas būvei – sabiedriskām ēkām, privātmājām, inženierbūvēm u.c.
Izstādē eksponētie objekti
Zilākalna skatu tornis
Dienu pirms Jāņiem 2024. gadā Valmieras novadā tika atklāts jauns un moderns skatu tornis, kuru no citām līdzīga konstrukcijas būvēm atšķir koka apdare, kas sedz noturīgās tērauda konstrukcijas vairāk kā 38 metru augstumā.
Cieceres tilts Saldū
2024. gadā Saldus iedzīvotājiem lietošanā tika nodots atjaunotais 1926. gadā būvētais tilts pār Cieceres upi Kuldīgas ielā. Tilts ir vizuāli pievilcīgs un oriģināls objekts Saldus pilsētā, saglabājot mazpilsētas raksturu un mērogu.
Dzintaru pārvads
Dzintaru pārvads Jūrmalā ir nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas savieno pilsētas daļas un ir nozīmīga artērija gan vietējo, gan tūristu transportam. Sākotnēji uzbūvēts 1976. gadā, pārvads 1998.−1999. g. tika pilnībā rekonstruēts. Tagadējie būvdarbi, sākti 2024. gada martā, tiek veikti pakāpeniski, to pabeigšana paredzēta 2025. gada oktobrī, bet pilnīga objekta nodošana ekspluatācijā sagaidāma 2026. gadā.
Ēka Bauskas pusē
Vēsturiskām ēkām ir dažāds mūžs. Ēka ar garu mūžu Bauskas pusē sākotnēji tikusi būvēta 20. gadsimta 30. gados kā gubenis, apvienots ar kūti un nodalītu vienu dzīvojamo istabu ar virtuvi. Kopš 2023. gada nogales ēka beidzot kļuvusi par māju, kas pilnībā atjaunota un ieguvusi vēsturiskās un modernās dzīves stila notis, kuras, savstarpēji mijoties, vēsta par lielisku gaumi.
Sapņu māja no koka Sunīšos
Lielās Juglas krastā Sunīšu ciematā moderna masīvkoka mājā jūtamas laikmetīgas un vienlaikus dabiskas noskaņas, jo tā atrodas skaistā un mierpilnā vietā. Izmantotā CLT tehnoloģija mājas konstrukciju izbūvē nodrošina labu mikroklimatu un ekoloģisku vidi, bet fasādes estētikas noturību garantē priedes termokoks.
Liepājas tramvaja līniju pārbūve
Liepājas tramvaja līniju pārbūve pakāpeniski notiek jau vairāk nekā 10 gadu. Vērienīgi posmi, kas aptvēra maģistrālās ielas Lielās ielas posmā no F. Brīvzemnieka ielas līdz Peldu ielai un Jaunliepājas un Vecliepājas ielas posmos noslēdzās 2024. gadā, iekļaujot pilnu spektru specifisko darbu, saistītu ar klātnes un sliežu līnijas izbūvi, piemērošanu zemās grīdas tramvajiem.
Ūdens terminālis Liepājā
Liepājā uzbūvēts iespaidīgs dzeramā ūdens terminālis ar iespēju vienlaikus uzglabāt 97 000 m3. Šeit tiek uzkrāts ūdens no dziļurbumiem, lai tālāk to nogādātu terminālī un pa jūru eksportētu uz citām valstīm.
Augsti efektīva katlu māja
Rīgā, Rencēnu ielā 30, tapusi jauna, augsti efektīva katlumāja ar siltuma jaudu līdz 48 MW. Pasūtītājs Rīgas BioEnerģija to atklāja 2024. gada maijā, un tā ir siltumražotāja otrā šāda veida būve 10 gadu pastāvēšanas laikā.
Preiļu muižas komplekss, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ietver pili, parku, kapelu, stalli, trīs vārtus un vārtsarga namiņu, kas veido vienotu vēsturisku ansambli, kas ar tās izteiksmīgo neogotikas stilu ir spilgts romantisma laikmeta simbols Latvijas muižu arhitektūrā.
Eleganta atjaunošana Rīgā, Upes ielā
Daudzdzīvokļu ēka Upes ielā 2a, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšanas veikto pasākumu rezultātā ieguvusi izskatīgu, siltinātu un modernu fasādi, kas patīkami izceļas ar arhitektonisku un grafiski pievilcīgu raksturu.
Izcili atjaunotā ēka Raņķa dambī Rīgā
Ar izsmalcinātu plastikas dekoru fasādē un augstceltnēm fonā, 1903. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta celtā ēka kā 4 stāvu īres nams Raņķa dambī 31 ilgi gaidīja tagadējo saimnieku. Un sagaidīja tos, kas saredzēja ēkas izcilās vērtības.
Ikšķiles centrā savulaik bijis daudzfunkcionāls pakalpojumu centrs, kas tapis 20. gs. 80. gadu sākumā. Taču, ēkai pamazām morāli un estētiski novecojot, tika meklēti veidi tās atjaunošanai un nodošanai atkal sabiedrībai. Projekts tapa divās kārtās pirms vairākiem gadiem, tad sekoja būvniecība, un kopš 2024. gada vasaras ēka atkal ir dzīva un pievilcīga, uzņemot pakalpojumu saņēmējus.
Tekstiliana – dzīvojamais kvartāls vēsturiskā vietā
Vietas, kurā tiek realizēts projekts Tekstiliana, attīstība aizsākās 1887. gadā, kad te tika atvērta firmas Fīreke un Leitke rotaļlietu un leļļu fabrika, tās produkcija bija plaši iecienītā tālu aiz pašmāju robežām, 1944. gadā rotaļlietu rūpnīcas vietā tika izveidota tekstil rūpnīca Tekstiliana. Pēc rūpnīcas slēgšanas vecās ēkas tika nojauktas un attīstībai piemērotais zemes gabals sāka gaidīt jau citus, moderno laiku saimniekus.
Kuldīgas tehnikuma atdzimšana
Kuldīgas tehnikuma ēka, kas vairāk nekā 20 gadu bija pamesta un sabrukuma priekšā, ir piedzīvojusi savu renesansi. Balto ķieģeļu tehnikuma ēka nu ir kļuvusi par simbolu mūsdienīgas profesionālās izglītības iespējām, vienlaikus saglabājot Kuldīgas kultūrvēsturisko identitāti.
Koka māja Latvijas ainavā
Laukos jābūvē mājas no koka, ja ir vēlme iekļauties ainavā un saderēt ar to. Tā ir 21.gadsimta modernā atziņa, kas formulējusies vairākas desmitgades, līdz kļuvusi par vadlīniju ne vienai vien laikmetīgajai, no jauna būvētājai mājai. Askētiskas un izmeklētas formas dzīvojamā māja Saldus gleznainajā apkaimē ir daļa no delikāti veidotā plašā un ainavā izkaisītā ēku ansambļa, kurā visas būves ir no koka.
Informāciju sagatavoja:
Gunita Jansone,
APSKATA “Arhitektūra, Būvniecība, Dizains” izdevēja, biedrības “Building Design and Construction Council” vadītāja
