Stiprinot savstarpējo sadarbību, 29. aprīlī Siguldas Jaunajā pilī novada reliģisko organizāciju pārstāvji tikās ar Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Linardu Kumski un Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāju Evu Viļķinu. Tikšanās laikā tika apstiprināta pašvaldības sadarbība ar draudzēm, nodrošinot līdzfinansējumu kultūras un sakrālā mantojuma saglabāšanai, tradīciju turpināšanai, tūrisma attīstībai un civilās aizsardzības stiprināšanai.
Finansējumam konkursa kārtībā bija iespēja pieteikties ikvienai novada baznīcai un draudzei. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja pašvaldības izveidota komisija, savukārt lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņēma pašvaldības dome. Kopējais finansējuma apjoms 2025. gadā ir 18 000 eiro. Līdzfinansējumu saņēma:
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Allažu draudze;
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lēdurgas draudze;
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Mālpils draudze;
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudze;
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Turaidas draudze;
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vangažu draudze;
- Septītās Dienas Adventistu Siguldas draudze;
- Siguldas Baptistu draudze;
- Siguldas Evaņģēliskā kristiešu draudze “Jaunā paaudze”;
- Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu draudze.
Tikšanās laikā Eva Viļķina iepazīstināja klātesošos ar 28. aprīlī aizvadīto vizīti Liepājas valstspilsētā. Siguldas novada pašvaldības pārstāvji Liepājā iepazina Reliģisko lietu komisijas darbu un tās ciešo sadarbību ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību. Zīmīgi, ka šogad Liepājas Reliģisko lietu komisija atzīmē 20 gadu pastāvēšanu un pastāstīja vērtīgas atziņas, kādas lietas komisijas pastāvēšanas laikā ir izdevušās, cik nozīmīgs bijis pašvaldības atbalsts dažādu aktivitāšu īstenošanā, kā arī kādas lietas vēl ir jāattīsta.
Tika pārrunāti arī nākotnes sadarbības virzieni, tostarp iespēja veidot Siguldas novada Reliģisko padomi – konsultatīvu platformu, kas veicinātu dialogu starp dažādām konfesijām un pašvaldību, sniedzot ieguldījumu sociālajos, izglītības, kultūras mantojuma un saliedētības jautājumos. Šāda padome varētu kalpot kā strukturēts atbalsts reliģiskās vides integrēšanai novada ilgtspējīgā attīstībā.
Noslēgumā pašvaldības vadība izteica pateicību draudžu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu kopienas garīgajā un sociālajā dzīvē, kā arī apliecināja vēlmi turpināt mērķtiecīgu un savstarpēji atbalstošu sadarbību arī turpmāk.
