Baltajā ievziedu laikā 2025. gada 6. maijā mūžībā devusies Rudīte Urbacāne (1951–2025), Sēlijas patriote, novadpētniece, skolotāja, tūrisma gide, publiciste un Ormaņkalna sargātāja.
Rudīte Urbacāne dzimusi 1951. gadā. Dzimusi, augusi un skolojusies Sēlijā, Zasas pusē. Pēc pamatskolas absolvēšanas mācījusies Rīgas 1. vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē. Vēlāk ieguvusi papildus izglītību Daugavpils Universitātē. Pēc mācībām augstskolā atgriezusies dzimtajā Zasā, pasniedzot angļu valodu un vadot ārpusskolas darbu. Pedagoģisko darbu turpinājusi Elkšņu pamatskolā kā angļu valodas un vizuālās mākslas skolotāja līdz pat skolas slēgšanai 2009. gadā.
Rudītes Urbacānes vadībā savākti materiāli un 1981. gadā atklāts Zasas vidusskolas muzejs. Veidojusi novadpētniecības ekspozīciju 2014. gadā Elkšņu pagastmājā atklātajā “Atmiņu istabā”. Sastādījusi Mirdzas Lazdiņas grāmatu “Tēva skola” par Elkšņu pamatskolas vēsturi. Neskaitāmu novadpētniecības publikāciju un tūrisma materiālu autore.
Bijusi Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas Gaidu priekšniece un vadījusi 21. gaidu un 65. skautu vienību Elkšņos. Biedrības “Vides un Tūrisma attīstības klubs “Sēlija”” valdes locekle. Veidojusi tūrisma objektus Elkšņu pusē un vadījusi daudzas tūristu grupas Sēlijā.
Rūpējusies par sēļu pilskalniem, apzinot to vēsturi, kopjot ainavu un vedot pilskalnu pārgājienos. Ar viņas gādību pie Kņāvu pilskalna uzstādīts piemiņas akmens ar pilskalna nosaukumu. Veidojusi tūrisma objektus Elkšņu pagastā, kopusi Ormaņkalna ainavu un regulāri apkopojusi vēstures liecības no vecākajiem Sēlijas iedzīvotājiem.
Tā kā savu bērnu Rudītei Urbacānei nav bijis, tieši skolēni saņēmuši vislielāko mīlestību un atbalstu. Sēlijas jaunatne vienmēr bijusi iesaistīta visā viņas sabiedriskajā darbībā. Organizējusi bērnu un jauniešu āra nometnes, vadījusi starptautiskus skolēnu pieredzes apmaiņas projektus un iesaistījusi jauniešus dzimtā novada pētniecībā.
Konkursā “Zemgales laiks Ziedonim” Rudīte Urbacāne atzina: “Man patīk ceļš. Man patīk vieta, kurā man ir dota laime dzīvot – tā ir Sēlija. Es ar lepnumu varu teikt, ka Sēlijas lielāko daļu esmu kājām izstaigājusi. Gan kopā ar saviem skolēniem, gan kolēģiem, gan viena pati. Tas ir mans lielākais gandarījums – iespēja iet.”
Līdzjūtība skolēniem, kolēģiem un visiem Sēlijas patriotiem. Atvadīšanās no novadpētnieces Rudītes Urbacānes notiks 2025. gada 11. maijā Jēkabpils novada Elkšņu pagasta Ūzānu kapos. Bēru norises laiks vēl tiks precizēts.
