28. jūnijā septiņās Siguldas novada vietās viesosies starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2025” dalībnieki, kas izdziedās, izdancos un izspēlēs sava novada skaistākās un skanīgākās dziesmas, dančus, melodijas, stāstīs stāstus un dalīsies priekā, norisēs iesaistot arī klausītājus. Siguldas novads ir viena no trim pašvaldībām, kurās šogad no 26. līdz 29. jūnijam notiks festivāls, — tas sāksies Rīgā un noslēgsies Daugavpilī.
Kopumā festivālā piedalīsies 249 kolektīvi, no kuriem Siguldas novadā sabrauks 70 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no visām Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm, piedalīsies arī Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki”, Igaunijas latviešu folkloras kopa “Rēvele” un ciemosies viesu grupas no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un tālās Peru zemes.
No plkst. 12.00 līdz 14.00 Siguldā, Inciemā, Inčukalnā, Lēdurgā, Mālpilī, Raganā norisināsies dienas koncerti “Atskan mana valodiņa”. Šī gada festivāla tēma ir “Valoda”, un Siguldas novadā tad nu varēs dzirdēt gan rāmu un mīlīgu, gan gudru, lepnu un iznesīgu, gan greznu un košu valodiņu, un pa reizei arī tiešu un varbūt pat nedaudz dzēlīgu un dzirkstīgu valodu – tik plašu un daudzveidīgu savā skanējumā, kāda tā dzirdama mūsu novados. Šajā dienā plkst. 12.00 par godu Ukrainas Konstitūcijas dienai Mālpilī Saules vārtu kalnā ikviens un īpaši Latvijā dzīvojošās ukraiņu kopienas aicinātas piedalīties ukraiņu tautasdziesmu sadziedāšanās koncertā “Hародна пісня” (“Tautas dziesma”), kuru vadīs Latvijā jau iemīļotā ukraiņu mūziķe, bandūriste Darja Leleko. Festivāla dalībniekus no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 varēs satikt Siguldas tirgū, Inčukalna Aleksandra estrādē, Inciema estrādē, Raganas Reģu kalnā, Lēdurgas dendroparkā, Mālpils muižā un Skulmju dzimtas mājās, kā arī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 folkloras kopas ieskandinās Mālpils Zemeņu svētkus.
Savukārt no plkst. 15.00 sāks skanēt Turaidas muzejrezervāts un Dainu kalns, kas tautas atmiņā ierakstīts kā Dziesmotās revolūcijas simbols un 40 gadus kopš atklāšanas 1985. gadā, tautas tradīciju kopējiem bijis un ir vieta, kur izzināt dainu gudrību, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību, sajust dabas un cilvēka harmoniju un smelties enerģiju.
Plkst. 18.00 Turaidas muzejrezervāta Dziesmu dārzā norisināsies dižkoncerts “Stiprie vārdi azotē”, kurā, sekojot mazo putniņu – senču dvēselīšu lidojumam, koši ieskanēsies līvu valoda, dažādos dialektos un valodās tiks dziedātas dziesmas, dejotas kadriļas un citas tautas dejas, vairojot prieku, drosmi un pašapziņu. Kā māte azotē lolo savu bērnu, tā lībiešu un latviešu folklorā Jūras māte, Zemes māte, Meža māte gādājušas par savējiem. Cauri laikiem mātes un sievas ar vārdu, ar valodu sargājušas, dziedinājušas un sargājušas savējos. Šķiltin šķiļot valodiņu, radot priekšstatu par pasaules lietu kārtību, svarīgo un mūžīgo.
Svētku noslēgumā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00 notiks ne tikai folkloras kopu aizrautīga sadziedāšanās ar festivāla apmeklētājiem Edgara Zilberta vadībā, bet būs arī sadancošana, kurā varēs iemācīties arī kādus mazāk zināmus latviešu dančus un rotaļas un citu tautu dejas.
Pasākuma norises apmeklētājiem būs bez maksas, savukārt Turaidas muzejrezervātā – par ieejas biļeti.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” notiek kopš 1987. gada katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls būs jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskās ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm. Šī gada festivāla rīkotāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, Siguldas novada pašvaldību un Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervātu, biedrību “Kultūrtelpa Dabā” un latgaliešu kultūras kustību “Volūda”. Atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.
Plašāka informācija par festivālu pieejama tīmekļa vietnē www.festivalbaltica.lv.
Informāciju sagatavoja:
Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” Siguldas novada dienas režisore
Anda Skuja
