2025. gada 11.–13. jūnijā Mālpilī, Siguldas novadā, norisinājās 7. Latvijas Lauku kopienu parlaments, pulcējot vairāk nekā 300 dalībniekus no visas Latvijas – kopienu līderus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, uzņēmējus, pētniekus, pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekus. Balstoties 22 darba grupu un četrās diskusijās gūtajiem secinājumiem, tika definēti četri “Lauku attīstības kompasa” pamatprincipi – uzticēšanās kopienām, teritorijai pielāgotas inovācijas, lēmumi tuvāk problēmai un ieguldījumi sociālajā kapitālā – un trīspadsmit konkrēti rīcības virzieni, sākot ar kopienu drošību un noturību un beidzot ar pārtikas pašpietiekamību.
Kopienu Parlamenta atklāšanā Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka diskusijas uzsāka ar spēcīgu uzsaukumu, kas kļuva par vadmotīvu gan diskusijām, gan rezolūcijas izstrādei: “Ko mēs nedrīkstam pazaudēt? Vai Latvija nākotnē būs vieta arī lauku kopienām? Mums nepieciešama jēgpilna iespēja rast un īstenot risinājumus, kas ļauj nodrošināt to, ka katram ir tiesības palikt un dzīvot. Tomēr Latvijā joprojām trūkst skaidri nosauktu mērķu laukiem – trūkst apzināta lēmuma: ko mēs gribam no lauku telpas, un ko tā var dot Latvijai. Ir pienācis laiks rīkoties tā, it kā gribam, lai Latvija pastāv arī laukos. Nākotne bez laukiem – nav nākotne vispār.”
Lauku kopienu parlamenta dalībnieku sarunas neskaitāmu stundu garumā un dažbrīd pat astoņās paralēlās moderētās diskusijās skaidri ieskicē būtiskākās prioritātes, ar ko lauku iedzīvotāji saskarās savā ikdienā un profesionālajā darbā. Tāpēc rezolūcijā apkopotais nozīmīgs ne tikai organizatoriem, bet dalībniekiem, apņemoties izmantot šo rezolūciju un par to informēt partnerus, lai nākamo divu gadu laikā drosmīgi rīkotos.
Trīspadsmit rīcības virzieni lauku stiprināšanai:
- Kopienu drošība un noturība – sistemātiski kartēt kopienas un resursus, iekļaut drošības jautājumus arī citās organizētajās aktivitātēs, veicinot krīzes zināšanu kļūšanu par ikdienas kultūru.
- Iedzīvotāju padomes – vietējās attīstības dzinējspēks – lēmumu pieņemšana un budžeta plānošana ciešā sadarbībā ar padomēm, nodrošinot regulāru tīklošanos.
- Pagastu pārvalžu rīcībspēja un iedzīvotāju iesaiste – atsevišķs budžets pārvaldēm ar prioritātēm, kuru definēšanā iesaistīti iedzīvotāji, kā arī digitāla saziņa aktuālo jautājumu risināšanai.
- Līdzdalības budžets lauku kopienām – iedzīvotāju ideju atbalsts visā ciklā, iesaistot viņus noteikumu veidošanā un uzraudzībā.
- Sociālās inovācijas lauku attīstībai – starpsektoriāla atbalsta vide, kas iedrošina viedus risinājumus nevienlīdzības mazināšanai un ekonomikas dažādošanai.
- Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA) un vietējās rīcības grupas (VRG) – VRG kā unikālu neatkarīgu sadarbības tīklu un spēcīgas vietējās pārvaldības aģentu saglabāšana, nodrošinot multifondu finansējumu.
- Viedie ciemi – inovācijas un ilgtspējas katalizators – līderu tīkla stiprināšana un atbalsts, un viedā ciema zīme kā kvalitātes apliecinājums,.
- Pieprasījumam pielāgota mobilitāte – lauku mobilitātes vajadzību monitorings un piemēroti risinājumi, kas veidoti sadarbībā ar kopienām.
- Dzīvotspējas infrastruktūra – kopienu centri un bibliotēkas – atbalsts daudzfunkcionāliem centriem un cilvēkresursiem, kā arī izpratnes veicināšana par vajadzībām, piemēram, ar programmu “Deputāts praksē”.
- Stratēģiska lauku pārvaldība un investīcijas – lauki kā mērķteritorija lēmumu pieņemšanā, koordinācija valdības līmenī un birokrātijas mazināšana.
- Ilgtspējīga enerģija kopienās – garantiju fonds energokopienām, caurskatāma atjaunojamo energoresursu projektu plānošana un vietējās energoneatkarības stiprināšana.
- Vietējo ražojumu identitāte – ģeogrāfisko izcelsmes norāžu sistēmas izmantošana amatniecības un ražošanas produktu atpazīstamībai un autentiskumam.
- Pārtikas pašpietiekamība un kopienas drošība – vietējo pārtikas sistēmu stiprināšana, zināšanu nodošana un resursu apmaiņas punkti.
Pilna rezolūcija izlasāma: https://parlaments.laukuforums.lv/
Noslēgumā izskanēja iedrošinājums katram reģionam meklēt savu ceļu un vērtību: “Ja reģions nevar izdarīt to, ko tas grib, tad tam vajadzētu gribēt izdarīt to, ko tas var. Katrs reģions ir vienreizējs, tikai jāmāk to sevī un sev apkārt ieraudzīt!” uzsvēra Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs. Savukārt Kurzemes NVO centra valdes priekšsēdētāja Maija Jankovska noslēgumā uzsvēra: “Gribas, lai pašvaldības un lēmumu pieņēmēji uzticētos vairāk vietējām kopienām – vai tie būtu viedie ciemi, iedzīvotāju padomes vai citas kopienu formas. Svarīgi ļaut cilvēkiem pašiem lemt par sev tuvajām vietām un tuvākajiem cilvēkiem. Tikai tad risinājumi būs patiesi dzīvotspējīgi – uz vietas, cilvēkos, kopienās.”
7. Latvijas Lauku kopienu parlaments ir pierādījis, ka lauku iedzīvotāji ir ne tikai vietas sirdspuksti, bet arī nozīmīgi Latvijas attīstības līdzautori. Nākamais, jau 8. Latvijas Lauku kopienu parlaments notiks pēc diviem gadiem – 2027. gadā. Šī gada parlamenta rezultāti tiks nodoti arī 6. Eiropas Lauku parlamentā, kas oktobrī notiks Lielbritānijā, apvienojot Eiropas Savienības lēmuma pieņēmējus un lauku attīstības entuziastus no vairāk nekā 40 valstīm.
Kontaktinformācija
Dace Liepiņa-Zusāne
Latvijas Lauku forums
Tālruņa numurs: +37129165505
E-pasta adrese:
