Balvu novada pašvaldība ir iesaistījusies projektā “Sabiedrības līdzdalības aktivizēšana pašvaldības darbā, mācoties no Piraeus un Romas pieredzes/Activating public participation in local government, learning from the experience of Piraeus and Rome”, kura ietvaros iesaistīto pašvaldību pārstāvji dalās ar pieredzi par līdzdalības procesiem un iespējamajiem risinājumiem to veicināšanai pašvaldībās, akcentējot iedzīvotāju iesaisti, lai veidotu un uzlabotu vietējo kopienu ikdienas dzīvi.
No 25. līdz 28. jūnijam Itālijā, Romā, norisinājās pirmā projekta iesaistīto pašvaldību – Balvu novada pašvaldības, Romas (Itālija) un Piraeus pilsētas (Grieķija) klātienes tikšanās, kurā Balvu novada pašvaldību pārstāvēja Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Sņegovs, Juridiskās nodaļas vecākais juriskonsults Juris Annuškāns, Komunikācijas un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietnieks Kristiāns Bokta un Sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Siliņa.
Komandējuma ietvaros projekta darba grupa tika iepazīstināta ar īstenoto projektu Gardeniser – pilsētas kopienas dārza organizatoru, kurā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja piedalīties kopienas dārza veidošanā, dažādās apmācību programmās apgūt dārzkopības pamatus, attīstot un pilnveidojot savas prasmes, kā arī darot noderīgu darbu videi un sabiedrībai, jo kopienas dārzi tiek iekopti degradētās teritorijās. Šis projekts izmanto pilsētvides dārzus (populārs publiskās vides attīstības koncepts Romā) kā rīku, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdarbošanos pilsētvides attīstība, veidojot vietējo iedzīvotāju komūnas, kas rūpējas par apkārtējo pilsētvidi, socializējas, piedalās savas apkārtnes dizaina veidošanā, sadarbojas ar Romas politiķiem, lai izteiktu idejas par to, kas ir nepieciešams pilsētā. Romā ir izteikta iedzīvotāju aktivitāte šādos procesos, kas arī padara šādu projektu iespējamu (pirmsākumi meklējami ap 2008. gadu). Tikšanās turpinājumā tika apskatīts kopienas dārzs “Garbatella”. Lai arī sausajā laikā tas ir ļoti izkaltis, šis dārzu un parku komplekss ir izveidots iekļaujošā stilā, kur pulcējas gan dažādu sociālo slāņu, gan vecumu cilvēki – ierīkoti dārzi, parks, suņu parks, tirdzniecības vietas, kopējā instrumentu telpa, augļu koku dārzs, bišu saimes, u.c. tādā veidā padarot šo parku interesantu lielai daļai konkrētā Romas apgabala iedzīvotāju.
Tikšanās otrajā dienā darba grupa tika iepazīstināta ar iedzīvotāju iesaisti līdzdalības budžeta projektu konkursos – kā tiek organizēti šie konkursi, ar kādām aktivitātēm vietējās kopienas un iniciatīvu grupas tiek informētas un aicinātas iesaistīties, kā notiek diskusijas un darba grupas, apzinot plānoto projektu aktualitāti.
Borough VIII of the City of Rome (Romas pilsētas 8. rajons) pilsētas domē vides padomnieks Klaudio Mannarino iepazīstināja ar “100 parku projektu”, īpašu uzmanību pievēršot Tre Fontane parkam, kurš tika apskatīts arī klātienē. Padomnieks informēja, kā konkrētajā Romas apgabalā tiek sadalīts budžets, kas paredzēts iedzīvotāju līdzdalības aktivitātēm. Līdzdalības process ir samērā garš – notiek gan forumi, gan diskusijas attālināti, tāpēc šīs process mēdz būt ļoti laikietilpīgs, jo tiek uzklausītas visas puses, kā arī projekti tiek izmainīti autoruzraudzības kārtībā.
Romā iegūtā pieredze ļauj izvērtēt esošo situāciju Balvu novadā – kādas ir jomas, iedzīvotāju grupas (arī dažādiem riskiem pakļautās iedzīvotāju grupas), kurām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, domājot par iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu, kā arī teritoriju sakārtošanu. Projekta sadarbības valstu pārstāvju pieredzes stāsti raisīja diskusijas par situāciju Balvu novadā – kā citu valstu aktivitātes (vai līdzīga satura un mērķa aktivitātes) iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai būtu iespējams ieviest arī Balvu novadā. Sadarbības partneru kopīgās diskusijas akcentēja dažādas problēmas, kas sastopamas vietējās kopienās, piemēram, zema iedzīvotāju iesaiste, informētība par notiekošajām aktivitātēm.
Domājot par katru iedzīvotāju grupu, jāmeklē piemērotākais veids, kā uzrunāt un iesaistīt sabiedrību, akcentējot katra iedzīvotāja iesaistes nozīmību, veidojot un uzlabojot kopienas ikdienas dzīvi. Ja iedzīvotājiem būs informācija, kura nav jāmeklē, bet kura pati ik pa brīdim “parādās” viņiem redzeslokā to nemeklējot, viņi vairāk zinās un sapratīs procesus, kas notiek pašvaldībā un kļūs aktīvāki un vairāk iesaistīsies. Svarīgi būtu arī sabiedrībai sniegt papildus informāciju par lielāka finansējuma projektu nepieciešamību un jēgu, uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, jo var gadīties, ka šāds projekts nepieciešams tikai politiķiem un administrācijai, bet iedzīvotājiem ir cits viedoklis.
