Ar Å«deÅiem bagÄtÄ«gi apveltÄ«tajÄ Ädažu novadÄ ir arÄ« liela Å«dens augu daudzveidÄ«ba. Viens no tiem ā bulteneĀ ā lepojas ar ļoti oriÄ£inÄlu izskatu. Å o augu nebÅ«s grÅ«ti sameklÄt ezeru krastos, Gaujas klusajÄs vecupÄs vai neizžūstoÅ”os grÄvjos.
TrejÄda daba
Auga izskats ievÄrojami mainÄs atkarÄ«bÄ no augÅ”anas dziļuma. ZemÅ«dens lapas atgÄdina dzeltenzaļas zÄ«da lentes. TÄs veiksmÄ«gi absorbÄ Å«denÄ« izkliedÄto saules gaismu. PeldoÅ”ajÄm lapÄm ir garÅ” kÄts un sirdsveidÄ«ga vai ovÄla lapas plÄtne, kas pÄrklÄta ar speciÄlu Å«densizturÄ«gu vielu, lai pasargÄtu lapas no samirkÅ”anas un nogrimÅ”anas. VirsÅ«dens lapas uz vertikÄliem kÄtiem ir izteikti bultveidÄ«gas, kÄ dÄļ augs arÄ« ir ieguvis savu nosaukumu.
Bultenes spÄj augt pat lÄ«dz 5 m dziļumÄ, bet tad augam neveidojas nedz bultveidÄ«gÄs lapas, nedz ziedi. SavukÄrt paÅ”Ä piekrastÄ augoÅ”Äm bultenÄm nav zemÅ«dens lapu, jo tÄs tur nav vajadzÄ«gas. VidÄjÄ dziļumÄ augam ir visu trÄ«s veidu lapas.
Bultenei, acÄ«mredzot, iecienÄ«ts skaitlis ir trÄ«s. Uz trÄ«sŔķautÅainÄ ziedneÅ”a mieturos pa trÄ«s ir sakÄrtoti balti vai rozÄ«gi ziedi, kas sastÄv no trim ziedlapiÅÄm. ArÄ« ziedus varÄtu iedalÄ«t trÄ«s tipos: sieviŔķie, vÄ«riŔķie un jauktie. ZinÄtnieki ir noskaidrojuÅ”i, ka bultene spÄj pielÄgot augÅ”anas apstÄkļiem ne tikai lapu formu, bet arÄ« savu ziedu dzimumu! SÄklu ražoÅ”ana prasa daudz vairÄk enerÄ£ijas nekÄ putekÅ”Åu ražoÅ”ana. TÄpÄc sieviŔķie ziedi pÄrsvarÄ attÄ«stÄs uz prÄvÄkiem un veselÄ«gÄkiem bulteÅu eksemplÄriem, bet vÄ«riŔķie biežÄk ir sastopami uz sÄ«kÄkiem, grÅ«tÄkos apstÄkļos augoÅ”iem augiem. GalÄjos apstÄkļos (ļoti labi vai ļoti slikti) veidojas faktiski viendzimuma ā sieviŔķie vai vÄ«riŔķie augi. Ja Å”Ädas bultenes apmaina vietÄm, mainÄs arÄ« to dzimums. IznÄk, ka bultene kontrolÄ savu dzimumu ā pat plaÅ”ajÄ un daudzveidÄ«gajÄ augu pasaulÄ Å”Ädas spÄjas ir reti sastopamas.
NoderÄs kulinÄriem eksperimentiem
Bultenes sÄklas ir ļoti vieglas un var ceļot ar vÄja un Å«dens palÄ«dzÄ«bu, nogrimstot ne agrÄk kÄ pÄc diviem trim mÄneÅ”iem. SÄklas labprÄt Äd Å«densputni un citi dzÄ«vnieki. TomÄr vairÄk uzmanÄ«bas izpelnÄs bultenes zemÅ«dens daļa: uz sakneÅa augoÅ”ie gumiÅi. Å ie gumiÅi ir Å«densputnu tik iecienÄ«ti, ka citÄs valstÄ«s tos sauc par pīļu vai gulbju kartupeļiem. PatieÅ”Äm, bultenes gumiÅos ir ciete, turklÄt tÄs tur ir vairÄk nekÄ Ä«stos kartupeļos!
AustrumÄzijÄ bulteni audzÄ pÄrtikas vajadzÄ«bÄm, gumiÅus Äd sacepumos un sautÄjumos, dažreiz pat gatavo no tiem Äipsus. JapÄnÄ bultenes gumiÅus sauc par kuvai un uzskata par tradicionÄlo jaungada Ädienu ā zilpelÄki gumiÅi ar balto, nedaudz izliekto jauno dzinumu ir cerÄ«bu, atdzimÅ”anas un jaungada veiksmes simbols. Svaigiem kuvai esot jÅ«tama riekstu piegarÅ”a, bet cepti tie garÅ”o pÄc nedaudz rÅ«gtiem kartupeļiem.
Ja Ŕīs ziÅas iedvesmos lasÄ«tÄju uz kulinÄriem eksperimentiem, jÄatceras, ka bultenes gumiÅus nevÄc no ziedoÅ”iem augiem, to dara tikai rudenÄ« pÄc noziedÄÅ”anas vai agri pavasarÄ«. UzmanÄ«gi apskatot auga lapas, ir jÄpÄrliecinÄs, ka ievÄktie gumiÅi tieÅ”Äm pieder bultenei.
Parasti liekais Å«dens no augu lapÄm iztvaiko. Ja gaiss ir mitrs, iztvaikoÅ”ana ir apgrÅ«tinÄta vai pat neiespÄjama. Bultene aug Å«denÄ«, tÄpÄc tai bieži rodas vajadzÄ«ba atbrÄ«voties no liekÄ Å«dens. Ja iztvaikoÅ”ana ir bloÄ·Äta, bultene āraudāĀ ā izdala Å«dens lÄsÄ«tes lapu malÄs. Gaisa mitrums parasti palielinÄs pirms lietus, tÄpÄc bultenes āasarasā var izmantot laikapstÄkļu prognozÄÅ”anai. Ja redzam raudoÅ”u bulteni, droÅ”i vien pÄc pÄris stundÄm raudÄs arÄ« debesis.
