Aizvadītajā nedēļas nogalē, 1. un 2. augustā, Mazirbē norisinājās ikgadējie Lībiešu svētki, ko rīko Līvu savienība (Līvõd Īt). Šie svētki ik vasaru pulcē lībiešu kopienu, vietējos iedzīvotājus un viesus, tostarp, no Igaunijas, Somijas, Ungārijas u.c., stiprinot kopības sajūtu un apliecinot lībiešu kultūras dzīvotspēju un nozīmi mūsdienās.
Svētku ieskaņas vakarā, 1. augustā, norisinājās divi īpaši, iepriekš svētkos vēl nepieredzēti notikumi. Uz Lībiešu tautas nama skatuves kāpa Lēdurgas deju kopa „Lauga” ar laikmetīgās dejas izrādi „1/5”, simboliski atvedot Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vēsmas uz Lībiešu krastu. Vakara turpinājumā Mazirbes baznīcā izskanēja garīgās mūzikas koncerts „Dziesmas un lūgšanas”, kurā uzstājās Ventspils sieviešu koris „Venda” un ansamblis „Mundus”, piepildot dievnamu ar pārlaicīgu skaņu un gaismu spēli.
Svētku oficiālajā atklāšanā 2. augustā klātesošos uzrunāja Ungārijas vēstnieks Latvijā Ģerģs Urkuti, Igaunijas Republikas vēstniecības Latvijā konsule Marika Veravasa, Somijas vēstniecības Latvijā sekretārs Ēro Vento un Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, paužot cieņu lībiešu mantojumam un mūsu tautu kopīgajām saknēm.
Ģirts Gailītis, Līvu savienības vadītājs, savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra šī gada svētku moto: „Es esmu līvs. Es daru.” Viņš sacīja: „Darītāji – tējizt. Šī Julgī Staltes dziesma ir simbolisks vēstījums un vieds atgādinājums – katrs dara savu darbu. Zvejniekam jāzvejo, skolotājam jāmāca, dziedātājam jādzied, māksliniekam jāglezno. Ar sirdi un dvēseli, ar visu savu būtību. Tas nav uzspiests pienākums – tas ir dzīvesveids. Līvam jābūt līvam ne tāpēc, ka kāds tā pateicis, bet tāpēc, ka sirdsbalss nemelo. Tā atkārto senos kodus un dzīvo senču šūpļadziesmās un jūras vējos. Tā ir piederība kaut kam lielam, senam, noslēpumainam un dziļi svarīgam, ko katram lemts apjaust pašam sevī.”
Īpaši jāizceļ lībiešu bērni un jaunieši, kuri vairāk kā nedēļas garumā pirms svētkiem piedalījās vasaras skolā „Mierlinkizt” Mazirbē. Jaunieši ar dziesmām, dejām un teātri – tostarp ansambli „Nūrkalapst”, deju uzvedumu „Jūokš īņō” un izrādi „Līvõd jelāmi” – apliecināja, ka lībiešu kultūra dzīvo arī uz mūsdienu skatuvēm. Par svētku emocionālo kulmināciju kļuva igauņu dziedātājas un multiinstrumentālistes Mari Kalkun koncerts. Viņas dziesmas aizveda skatītājus simboliskā ceļojumā pa Dienvidigaunijas mežiem un pļavām līdz pat Baltijas jūrai. Īpaši aizkustinošs bija brīdis, kad viņa kopā ar „Nūrkalapst” izpildīja dziesmu „Tai tai”. Pēc koncerta Mari atzina: „Šeit, Līvu krastā, es jutos kā mājās – pie savas otrās cilts.”
Lai gan dienā Mazirbi uz brīdi pāršalca īss lietus, vakars dāvāja vienu no vasaras krāšņākajiem saulrietiem, kas ievadīja uguns rituālu pie jūras – emocionāli dziļāko svētku mirkli, ko kopīgi veido īpaši cilvēki, piepildot pasākumu ar savu enerģiju un mīlestību pret Lībiešu krastu.
Sūr tienū (paldies) gan visiem, kas nenogurstoši piedalījās svētku tapšanā, gan svētku dalībniekiem, gan viesiem un radu tautu pārstāvjiem no Somijas, Igaunijas un Ungārijas, un visiem, visiem, kas uzstājās un bija klātesoši!
Īpaša pateicība Valsts kultūrkapitāla fondam, Talsu novada pašvaldībai, Igoram Skokam, Ritai un Kristapam Janičenokiem, Ojāram Kehrim, Gaidim Bērziņam, Laurai Šmidebergai, Lindai Zonnei-Zumbergai, kā arī visiem, bez kuru atbalsta un pretimnākšanas šī gada svētku programma nebūtu tik daudzveidīga un bagāta.
