Sākot ar 01.08.2025, stājas spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos*, kas izstrādāti, lai vienkāršotu un atvieglotu birokrātiskos procesus mazēku būvniecībai.
Jaunā kārtība paredz, ka mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) ārpus pilsētas būs iespējams būvēt, novietot vai nojaukt bez būvniecības ieceres dokumentiem un bez būvvaldes saskaņojuma. Savukārt pilsētā bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma būs iespējams būvēt, novietot un nojaukt mazēkas (citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) zemes gabalā, kurā atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, skaidro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme.
Minētā atvieglotā kārtība ne pilsētā, ne ārpus tās nav piemērojama gadījumā, kad mazēku būvdarbi plānoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā.
Mazēkas ir ēkas, kuru apbūves laukums nepārsniedz 25 m². Savukārt, ar citām iepriekš neklasificētām ēkām ir saprotamas ēkas ar būvju klasifikācijas kodu “1274”. Atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem šajā būvju grupā atrodas arī palīgēkas, piemēram, pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u. tml. ēkas.
Reālā situācijā tas nozīmē, piemēram, ka, ja Jānis vēlas uzbūvēt nelielu siltumnīcu savā privātajā zemes gabalā ārpus pilsētas robežām, kas neatrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā, un siltumnīcas platība ir 20 m², viņš varēs to būvēt bez būvniecības atļaujām vai būvvaldes saskaņojuma.
Vēl viens piemērs – ja Annas ģimene, kas dzīvo pilsētā savā privātajā īpašumā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, vēlas novietot jau gatavu pirti ar kopējo platību 10 m², viņi to varēs darīt bez būvniecības atļaujām vai būvvaldes saskaņojuma.
“Tomēr personai, veicot šādu mazēku būvniecību, joprojām ir pienākums ievērot Aizsargjoslu likuma prasības, ugunsdrošības prasības, trešo personu tiesības un pašvaldību saistošos noteikumus”, atgādina BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
Vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri, kā arī noteiktas prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Svarīgi izvēlēties pareizu ēkas novietojumu, kas nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. Tā, piemēram, ēkas attālums ir ne tuvāk par 4 m līdz zemes gabala robežai, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes gabala īpašnieka saskaņojums, arī ēkas būvniecība aizsargjoslā ir skaņojama ar objekta īpašnieku, kuram noteikta aizsargjosla. Ir iespējami ierobežojumi palīgēku novietojumam zemesgabala priekšpagalmā utml.
BVKB aicina atcerēties – ņemot vērā to, ka turpmāk mazēkas un palīgēkas varēs būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem, tās netiks reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un neierakstīs zemesgrāmatā. Tomēr, ja persona vēlas, lai mazēka tiktu reģistrēta kadastra datos un zemesgrāmatā, Būvniecības informācijas sistēmā būs jāiesniedz paziņojums par būvniecību.
Tāpat atgādinām, ka iedzīvotāji konsultācijas par mazēku un palīgēku būvniecību, administratīvās teritorijas ierobežojumu ievērošanu var saņemt attiecīgās pašvaldības būvvaldē.
* Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.
Informācijas avots: https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/jaunumi-buvniecibas-joma-no-01082025-atvieglotas-prasibas-mazeku-un-paligeku-buvnieciba
