Atzīmējot 120. gadskārtu, kopš Horna koncertdārzā noticis pirmais latviešu komponistu simfoniskās mūzikas koncerts Latvijā, 8. augustā plkst. 19.00 vasaras koncertā Horna dārzā skanēs latviešu komponistu mūzika.
Koncertā muzicēs Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā, klausītājiem tiks piedāvāts Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un solodziesmas soprāna Agates Grīnhofas izpildījumā, kā arī Jāņa Mediņa “Pie baznīcas”, Jāzepa Vītola “Stīgu kvartets” un Georga Pelēča skaņdarbi “Baltais klavierkoncerts”, solo – Agnese Egliņa, un “Plaukstošais jasmīns”, solo – Līva Tomiņa (vijole) un Reinis Tomiņš (vibrafons). Ieeja koncertā – bez maksas.
Pirmais latviešu mūzikas koncerts Horna dārzā
1905. gada 13. augustā (pēc vecā stila – 31. jūlijā) Horna dārzā Majoros, kur līdz tam skanējusi gandrīz tikai vācu mūzika, notika pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts, kurā skanēja tikai latviešu komponistu skaņdarbi. Dārzs esot bijis tik pārpildīts ar klausītājiem, ka mūziķiem un diriģentam bijusi apgrūtināta nokļūšana uz skatuves.
Koncertu organizēja un vadīja Juris Jurjāns, to atskaņoja Karla Pancnera orķestris no Berlīnes 50 mākslinieku sastāvā. Piedalījās arī Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības koris un aktieris Jēkabs Duburs, kas izpildīja vokālos skaņdarbus. Koncertā klātesošs bija arī komponists Emīls Dārziņš, un tajā pirmo reizi tika atskaņots Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede”. Koncerta noslēgumā izskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”, ko izpildīja orķestris un jauktais koris kopumā 110 mūziķu sastāvā, diriģēja Juris Jurjāns, pie klavierēm – Emīls Dārziņš, un skaņdarbu pēc pieprasījuma vajadzēja atkārtot trīs reizes.
“Latvieši reiz gavilē, gavilē, svinēdami prieka svētkus par iekaroto vietu šinī vietā savai nacionālajai mūzikai,” raksta kritika. Gaviles ir tik lielas, ka svētku beigās, par spīti visiem aizliegumiem, tās izlaužas veselā manifestācijā: Jura Jurjāna vadīti, orķestranti vairākkārt noskandina “Dievs, svētī Latviju!”, publikai svinīgi stāvot. “Bet tā taču revolūcija!” Un kāds kārtības sargs, lūkodams glābt neglābjamo, pieprasījis vismaz nospēlēt tad arī “Dievs, sargi ķeizaru”, uz ko orķestranti atbildējuši, ka nav attiecīgo nošu līdzi, bet no galvas nezināt ir viņu tiesības. (“Latvijas Vēstnesis”, Nr. 343-344, 17.11.1998.)
FOTO NO JŪRMALAS MUZEJA KRĀJUMA
Horna koncertdārzs Majoros. 20. gs. sākums.
