“Drošības jostu lietošana jeb viens klikšķis, kas aizņem dažas sekundes, ir katra pasažiera personīgais lēmums, ar kuru viņš uzņemas atbildību par savu dzīvību. Piesprādzējoties tu izvēlies dzīvot. Iespējams, ka daudzi par to nemaz neaizdomājas, bet, kā rāda ceļu satiksmes negadījumu statistika, tieši drošības jostas var pasargāt no smagām traumām. Diemžēl intensīvā ceļu satiksme un mainīgie laikapstākļi palielina avāriju riskus, tādēļ labāk ir pasargāt pašam sevi un piesprādzēties,” norāda ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, piebilstot, ka drošības jostu lietošanai reģionālajos autobusos jāveidojas par pozitīvu ieradumu tāpat kā visiem autovadītājiem un pasažieriem automašīnās.
Obligāto prasību ievēro tikai daļa pasažieru
Pētījumu centrs “Norstat” šā gada sākumā veica sabiedriskās domas aptauju, kura atklāja, ka tikai 27% sabiedriskā transporta pasažieru vienmēr piesprādzējas, bet teju katrs otrais pasažieris to nedara vai dara reti, turklāt biežāk šo prasību ignorē gados jauni cilvēki. Vēl 9% pasažieru šo darbību personīgai drošībai paveic tikai pēc autobusa vadītāja atgādinājuma, kas skaidri norāda uz nepieciešamību daudz plašāk runāt par šo jautājumu un atgādināt pasažieriem drošības jostu lietošanas nepieciešamību.
Drošības jostu izmantošanu sabiedriskajā transportā parasti aktualizē ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti autobusi. Pārsvarā gan tie nav maršruta autobusi, bet pasažieru pārvadājumi pēc pasūtījuma, kā, piemēram, tas bija janvāra sākumā, kad notika traģiskā avārija uz Ventspils šosejas, kas prasīja divu cilvēku dzīvības un kurā vismaz daļa mikroautobusa pasažieru nebija piesprādzējušies. Diemžēl, šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad drošības jostu lietošana būtu varējusi glābt dzīvības.
Jaunie starppilsētu autobusi pasažieru drošībai un ērtībai tiek aprīkoti ar drošības jostām, un paredzams, ka nākotnē tas kļūs par standartu. Kopš 2016. gada Ceļu satiksmes noteikumu 23.punkts paredz, ka pasažieriem, kuru sēdvieta ir aprīkota ar drošības jostu, braukšanas laikā ir pienākums būt piesprādzētiem, un tas attiecas arī uz autobusu pasažieriem. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods.
Viens klikšķis – izvēle par labu dzīvībai
Lai arī autobuss tā izmēru dēļ šķiet drošāks nekā vieglā automašīna, tomēr tajā ir papildus riski, kas nav citos transporta līdzekļos. Tā, piemēram, ja ceļu satiksmes negadījumā autobuss apgāžas, nepiesprādzētie pasažieri var izkrist no sēdvietas un “lidot” pa salonu. Turklāt šāda kritiena gadījumā attālums ir krietni lielāks, nekā vieglajā automašīnā. Ceļu satiksmes drošības eksperti norāda, ka “sakrišana čupā” un atsišanās pret sēdekļiem vai vējstikliem var radīt ļoti nopietnas traumas. Un tieši drošības jostas pasargā no šiem riskiem – pilsētā piesprādzētam cilvēkam smagu traumu risks autobusos samazinās par 90%, bet ārpus pilsētas – par 70%.
“Mēdz teikt, ka slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās. Drošības jostu lietošana ir tas gadījums, kad šis sakāmvārds ir vietā. Tieši paši pasažieri ir tie, kas pieņem būtisko lēmumu – piesprādzēties vai nē, pasargāt sevi vai pakļaut nevajadzīgam riskam. Jāatceras, ka bērni kopē vecākus un citus pieaugušos, tādēļ ir būtiski, ka, lietojot drošības jostas, tiek rādīts atdarināšanas vērts piemērs. Veicinot izpratni par piesprādzēšanās nepieciešamību autobusos un strādājot tandēmā ar sabiedriskā transporta vadītājiem, esmu pārliecināts, ka izglābsim ne vienu vien dzīvību,” par kampaņas mērķi saka ATD Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.
