Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā Dubultos, Pils ielā 1, līdz 13. oktobrim apskatāma Eduarda Kalniņa (1904-1988) izstāde “Starp krastu un horizontu”.
Kā stāsta izstādes kuratore Dr. art. Natālija Jevsejeva, jūra ir centrālā tēma Eduarda Kalniņa daiļradē. Mākslinieks daudz ceļojis – ar savu Harley-Davidson motociklu mācību gados Latvijas mākslas akadēmijā. Viņš apceļojis pusi Eiropas, 1935. gadā pēc Romas fonda stipendijas iegūšanas gadu nodzīvoja Itālijā, vēlāk, kad jau pats kļuva par Mākslas akadēmijas pasniedzēju, apmeklēja Japānu, kur notika viņa personālizstāde, bijis arī Ķīnā, Indijā un citās valstīs. Ceļojumi Kalniņu pārliecināja, ka ziemeļos jūru ūdeņi ir krāsās bagātīgāki, smalkāki. Mīļākā viņam, protams, bija Baltijas jūra. Vasarās daudzus gadus viņš nodzīvoja blakus zvejniekiem Kauguros un Ragaciemā. Vērojis viņus, viņu arodu, gājis kopā zvejot. Kalniņu vienmēr aizrāva ūdens plašumi, sākumā – jūra, vēlāk arī okeāns. Slavens kļuva viņa ceļojums kopā ar zvejnieku kuģi pāri Atlantijas okeānam. Kalniņam bija arī sava jahta, ar kuru mākslinieks burāja katru sezonu. Jahta viņam deva ne tikai iespēju gleznot jūrā un novērot dabu, bet arī ļāva izjust stihijas varenību, tā viņam bija savā ziņā tiekšanās pēc vienotības ar dabu.
Eduards Kalniņš bijis skolotājs vairākām latviešu gleznotāju paaudzēm. Pats mācījies pie Vilhelma Purvīša, no slavenā ainavista viņš mantojis pasniegšanas metodi – viegli virzīt skolnieku sava ceļa meklēšanai, bet neietekmēt. Mēdz teikt, ka Eduardam Kalniņam tikpat kā nav sekotāju. Tomēr pats viņš savos darbos attīstījis tonālās glezniecības tradīciju, un tiek pieņemts, ka Latvijas 20. gadsimta mākslā tieši tā bija noteicoša, un šajā ziņā viņam sekoja daudzi. Kalniņa darbi – vai tā ir Venēcija, vai mazā zivju kūpinātava tukšā jūras krastā – ir izcils piemērs virtuozai atraisītai gleznošanas manierei, krāsas toņu smalkai organizācijai. Mākslas kritiķi savulaik rakstīja, ka Kalniņa “galvenais ierocis ir apbrīnojama krāsu izjūta”. Gleznotājs vienmēr atradās radošajos meklējumos, tiecās pārspēt pats sevi. Kalniņa Jūrmalas skatos apbrīnu raisa tas, kā viņš spēja uzgleznot horizontu – vietu, kur maigi, nemanāmi saplūst jūras mala un debesis. Pēc paša Kalniņa vārdiem, šī smalkā apvāršņa līnija viņu vilināja, lika acīm tiekties pie tās.
Izstāde “Starp krastu un horizontu. Eduarda Kalniņa (1904–1988) glezniecība no Rietumu Bankas kolekcijas” esošie Eduarda Kalniņa darbi pārstāv visus viņa daiļrades periodus – ir gan agrīnie darbi, gan gleznojumi no 20.gs. 50., 60. un 70. gadiem. 2024. gadā iznāca E. Kalniņam veltītā grāmata, kurā bija reproducēti gan mākslinieka slavenie, gan mazāk zināmie darbi. Šī izstāde tapusi sadarbībā ar Jūrmalas domi un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centru.
