Sestdien, 2025. gada 20. septembrī plkst. 18.00, Balvu novada Upītes Tautas nams pārtaps par mīlestības, vārda un dziesmas mājvietu. Jau 24. reizi šeit notiks vecākais latgaliešu dzejas un dziesmu festivāls pasaulē – “Upītes Uobeļduorzs”. Tas ir notikums, kas rudeni Latgalē padara īpašu un ko gaida lieli un mazi.
“Upītes Uobeļduorzs” ir vienīgais festivāls, kurš nemainīgi katru gadu trešajā septembra sestdienā pulcē latgaliešu literātus un mūziķus, iepazīstinot gan ar jauniem vārdiem latgaliešu kultūrā, gan aicinot latgaliešu mūziku un literatūru atklāt ikvienam interesentam. Neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir arī kāds īpašais viesis. Šogad festivāla sirdi iedegs harizmātiskais duets “Čipsis un Dullais” un sirsnīgā etnogrupa “Ogas”, kuru balsis un enerģija sola ne vien dziesmas, bet arī neaizmirstamus sajūtu mirkļus. Festivāla vakaru vadīs aktieris Māris Susejs, kurš ikvienu apmeklētāju aicinās ļauties noskaņai – priecāties, dziedāt un būt kopā.
Tradicionāli festivāls ir skatuvi piepildīs vārdi, kas spēj dziedēt un iedvesmot. Savos dzejoļos dalīsies Ineta Atpile–Jugane, Mārīte Slišāne, Rasma Svikle, Ilze Sperga, Annele Slišāne, Gunta Ločmele, Inga Kaļva Miņina, Dagneja, Evika Muizniece, Silvestrs Solovjevs un Valdis Vucāns.
Festivāla ritmu noteiks Daugavpils Tumšzilais koris, etnogrāfiskais anasamblis “Rikava”, FKUpīte, Kei–Rei, Latgales Klezmeri, Jezups i muosys, Marysana Band, Reibums, Dabasu Durovys, Vinsents Kūkojs un uzikālā apvienība “Kūzūls”. No folkloras līdz rokam, no lirikas līdz ritmam – šeit dzirdēsi visu, kas dzīvo Latgales skanējumā.
“Upītes Uobeļduorzs” ir vairāk nekā festivāls – tas ir stāsts par Latgali, tās valodu un cilvēkiem. Tradīcija, kas vieno paaudzes. To 2002. gadā aizsāka literāts un novadpētnieks Ontons Slišāns, bet šodien turpina viņa dēls Andris Slišāns ar ģimeni un Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centru “Upīte”. Katru rudeni šeit satiekas paaudzes – jaunie un pieredzējušie, lai apliecinātu: latgaliešu vārds un dziesma dzīvo tālāk.
Festivāla rīkotājs Andris Slišāns saka: ““Upītes Uobeļduorzs” ir Latgales rudens sirds. Vīta, kur dzeja i dzīsmes sasateik, kur radietuos sajiutas ir stypruokas par vīnu vokoru. Te ikvīnam ir vīta, te ir myusu volūda, myusu mīlestība.”
