16. septembrī Skrīveru Kultūras centrā ar performanci “Brīviņu kunga brauciens” tika atzīmēta Andreja Upīša romāna “Zaļā zeme” 80 gadu jubileja.
Aktiera Gundara Āboliņa un mūziķa Guntara Freiberga izpildījumā skanēja romāna pirmā nodaļa, ko papildināja fotogrāfa Gunāra Janaiša 1981. gadā tapusī digitalizētā diapozitīvu kolekcija.
Romāns “Zaļā zeme” (1945) ir Andreja Upīša visvairāk tulkotais un viens no visplašāk pārpublicētajiem darbiem latviešu literatūrā. Savulaik pats rakstnieks esot apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs – romāns “Zaļā zeme”.
“Andreja Upīša romāns “Zaļā zeme” savulaik mācību iestādēs bija iekļauts latviešu valodas obligātās literatūras sarakstā, un tieši romāna pirmā nodaļa, kas ir Brīviņu saimnieka brauciens cauri Dīvajas pagastam vairāk nekā 35 lappušu garumā, vēl joprojām tiek piesaukta kā lielākais klupšanas akmens darba izlasīšanā,” stāsta Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe.
Tomēr daudzi romānu ir lasījuši un to izjūt kā lielu kultūras vērtību. Gundara Āboliņa lasījums vairāk nekā 35 lappušu garumā ļāva izbaudīt Brīviņu saimnieka braucienu cauri Dīvajas pagastam, un to ar lielu interesi noklausījās vairāk nekā 200 apmeklētāju ne tikai no Skrīveriem, bet arī citām novada vietām.
“Par apmeklētāju lielo atsaucību esam ļoti gandarīti ‒ mums ir patiess prieks, ka romāns “Zaļā zeme” daudziem joprojām ir ļoti svarīgs. Performance pirmo reizi izskanēja Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā šī gada 8. jūnijā, un esmu iepriecināta, ka to varēja noskatīties arī Skrīveros,” saka Skrīveru Kultūras centra direktore Baiba Dronka.
Romāna fragmenta izjustajai lasīšanai īpašu stimulu bija devis pirms pasākuma notikušais brauciens skrīverieša Alda Auniņa unikālajā antīkajā automobilī “Buick” ‒ romānā aprakstītajā maršrutā devās gan Gundars Āboliņš un Guntars Freibergs, gan Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe, un par Andreja Upīša aprakstītajām vietām stāstīja skolotāja un Skrīveru vēstures pārzinātāja Daina Vancāne.
“Skrīveros vēl šodien var ieraudzīt ceļus, par ko stāsta romāna lappuses, laukus, kas pazīst Upīša vārdus, ēkas, kas nes atmiņas, un cilvēkus, kuru asinīs rit prototipu stāsti. Šī vieta dzīvo, aug, mainās – un līdz ar to mainās arī mūsu skatījums uz “Zaļo zemi”,” atzīst Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe.
“Atkarībā no laikmeta konteksta romāns reiz dēvēts par “padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par “vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā un apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, “Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika,” atzīst literatūrzinātnieks, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis.
