Ar sirsnīgām dziesmām, uzrunājošām dzejas rindām un jautrām dejām aizvadīts 24. vecākais latgaliešu dzejas un dziesmu festivāls pasaulē ”Upītes Uobeļduorzs”. Neticēsiet, bet visi tiešām bija uz skatuves gan pasākuma dalībnieki, gan apmeklētāji. Šogad apmeklētāju soli bija izvietoti uz skatuves un apmeklētāji netraucēti varēja vērot notiekošo uz skatuves, kas bija uzbūvēta pie pretējās sienas. Apmeklētājiem, kuri sēdēja uz skatuves netraucēja pat dejotāji un dedzīgākie fani, kuri dejoja pirmajās rindā, lai no augšas vērotu notiekošo. Tikai par 10.00 Eur bija iespējams dzirdēt 11 grupas un 10 dzejniekus. Īpaši to novērtēja tāli gosti “Čipsis un Dullais”, jo sen neesot bijuši festivālā, kur uzstājās tik daudz grupu. Pa vidum oficiālajai programmai bija pārsteigumi: ģitārists no Brazīlijas, kas pirmo reizi Upītes Uobeļduorzā atskaņoja tango ritmus un apvienība gaiši oranžās žaketēs, kas gribot startēt Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Kādi apmeklētāji atbrauca uz festivālu, lai dzirdētu Vinsentu Kūkoju un unikālo apvienību ”Kūzūls”, Daugavpils Tumšzilo kori vai grupu “Dabasu Durovys”. Pirmo reizi grupa “KeiRei” izpildīja Kates un Rainas sacerēto dziesmu. Pirmatskaņojumu sniedza folkloras kopa “Upīte”. Beidzot folkloras kopas „Upīte” dziedātāji un muzikanti atļāva folkloras kopas vadītājam Andrim Slišānam ne tikai pieteikt dziesmas, bet kļūt par teicēju un spēlēt mūzikas instrumentu. Andris pat nevarēja atcerēties cik gadus bija gaidījis šo brīdi. Pasākuma afiša vēstīja, ka festivāla īpašie gosti ir “Čipsis un Dullais” un etnogrupa „Ogas”, bet pēc skatītāju aplausiem un piepildītās zāles varēja novērot, ja īpašākais grupas statuss šogad bija folkloras kopai „Upīte”. Balsojot kādu dziesmu izpildīt „Rulāti” vai „Kod īt uz balli”, apmeklētājiem par prieku nācās izpildīt abas, jo par abām apmeklētāji nobalsoja vienādi. Andri, kāpēc tu uz festivālu aicini tik daudz grupas? Ja nebūtu tik daudz grupu, tad folkoras kopa „Upīte” varētu uzstāties ilgāk.
Interesanti bija vērot tradicionālo folkloru etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” izpildījumā, bet vēl interesantāk bija klausīties jaudīgo un moderno etno grupas „Ogas” uzstāšanos. Visvairāk jokus pastāstīja „Čipsis un Dullais”. Viens labs padoms no „Čipsis un Dullais”, ka jaunie gabali ir jāsacer tad, ja vecie ir sūdīgi, bet ja vecie ir labi, tad jārullē ar tiem, ja tik tautai patīk. Pilna deju zāle piepildījās ar dejotājiem, kad uzstājās grupa „Marysana Band”, kuri sagādāja pārsteigumu izpildot savā aranžējumā festivāla himnu. Bet tādas dejas kā iegrieza Latgales Klezmeri nevar ne izstāstīt, ne aprakstīt. Tikai pāris Koka Kluči Konstantīni palika malā nedejojot.
Droši vien neticēsiet man, ka Upītē ar katru gadu arvien vairāk ieklausās dzejnieku dzejoļos. Liels paldies Mārītei Slišānei, Rasmai Sviklei, Annelei Slišānei, Ingai Kaļvai- Miņinai, Ilzei Spergai, Silvestram Solovjevam, InetaiAtpilei-Juganei, Evikai Muizniecei, Guntai Ločmelei un Dagnejai par atvērto sirdi, sirsnīgajiem un mīlestības piepildītajiem dzejoļiem. Silvestrs Solovjevs visus savus dzejoļus runāja no galvas. Mārīte Slišāne savu dzeju raksta telefonā, tur vismaz pēc tam var izlasīt, ko ir pierakstījusi, jo ar roku rakstīto nevar 100 % pateikt, ka spēs izlasīt otru reizi. Evika atzina, ka festivālā piedalās jau 17 gadus un pirmajos gados piedalīties viņu aicinājis Ontons Slišāns.
Uzvarētāji bija tie, kas sagaidīja grupu “Reibums”. Festivāla vadītājs Māris Susējs atklāja tik daudz noslēpumu, ka slepenais aģents spētu uzrakstīt romānu. Bet raksta autorei visvairāk palika atmiņā, ka Dienvidlatgalē aug dienvidu augļi, piemēram, apelsīni, ko Māris Susējs dāvināja visiem dalībniekiem. Māris atklāja, ka Upītē esot īpašā Slišānu zona, bet tai pieslēgties varot tikai Slišāni vai Slišāniem pietuvinātās personas. Kas zina kā Slišāni & Co izdomās svinēt festivāla 25.jubileju. Brauksim skatīties un klausīties 2026. gada 19. septembrī.
Paldies 24. festivāla ”Upītes Uobeļduorzs” atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam, Balvu novada pašvaldībai un Balvu novada Kultūras pārvaldei.
