Dižkoki Latvijā ir aizsargājami – to nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) atļauja. Tomēr pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas pilnvaras, izsniedzot tiem nelikumīgas ciršanas atļaujas. Šāda nesaskaņota rīcība ir pretlikumīga, par ko iestājas kriminālatbildība. Par vienu dižkoku var piemērot zaudējumu atlīdzību no 23 000 līdz pat 81 000 eiro.
Aizsargājamo koku ciršanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 264, kas paredz, ka tikai pārvaldei ir tiesības pieņemt lēmumu par dižkoka nociršanu, turklāt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja koks kļuvis bīstams. Katrs dižkoks – arī tāds, kas nav reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” vai apzīmēts ar dižkoku atpazīstamības zīmi – baltu ozollapu uz zaļa fona – ir aizsargājams, ja tas sasniedz noteiktos izmērus. Koku sugu diženuma kritēriji ir atrodami noteikumu 2. pielikumā – piemēram, ozolam tie ir 4 metri apkārtmērā, liepai – 3,5 metri, priedei – 2,5 metri, tūjai – 1,5 metrs.
“Dižkoki ir unikāli dabas pieminekļi, kas ar savu vecumu, izmēriem un stāstu veido Latvijas ainavas. Tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā. Tie ir mājvieta daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Tāpēc tos aizsargā normatīvie akti, bet atbildību jeb rūpes par tiem nes zemes īpašnieks, uz kura zemes dižie koki aug. Tie aug nepārtraukti un ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz apmēram 200 jaunu koku, tādēļ dabas eksperti nevar paspēt tos visus izmērīt, un tieši īpašnieks ir pirmais, kurš novērtē sava koka diženumu un nodrošina tā saglabāšanu,” uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Nesaskaņotas dižkoku ciršanas sekas ir nopietnas. Neretas pagastā īpašnieks pēc paša iniciatīvas lika nocirst Rietumu tūju, par ko apelācijas instances tiesa piesprieda 23 650 eiro zaudējumu kompensāciju un 200 stundas sabiedriskā darba. Lietu turpinās skatīt kasācijas instances tiesā. Engures pagastā nelikumīgi nozāģēta parastā priede, rezultātā – pirmās instances tiesa piespriedusi no īpašnieka piedzīt 27 500 eiro zaudējumu kompensāciju un 120 stundas darba sabiedrības labā. Spriedums pārsūdzēts kasācijas instances tiesā.
Divi nesaskaņoti dižkoku ciršanas gadījumi notikuši arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Lodes pagastā nocirsta parastā liepa. Tā kā koks atradās biosfēras rezervātā, pārkāpuma smagums ir pastiprināts, bet videi nodarītā kaitējuma apmērs – divkāršs, uzsākts kriminālprocess un aprēķinātie zaudējumi sasniedz 81 400 eiro. Savukārt Salacgrīvas novadā pašvaldības amatpersona, nepārliecinoties par koka statusu, prettiesiski izsniedza atļauju nocirst parasto priedi, kas atradās ne vien biosfēras rezervāta teritorijā, bet arī kultūras pieminekļa aizsardzības joslā. Tiesa piesprieda 55 000 eiro zaudējumu kompensāciju, 140 sabiedrisko darbu stundas un aizliegumu uz diviem gadiem ieņemt amatu, kas saistīts ar koku ciršanas atļauju izsniegšanu. Spriedums stājies spēkā.
Viens no skaļākajiem pēdējā laika nelikumīgas dižkoka ciršanas gadījumiem noticis Mārupē – tika nozāģēts parastais ozols, kas apkārtmērā bija sasniedzis 4,31 m. Koks bija reģistrēts dabas datu sistēmā “Ozols” un dižkoka statusu apliecināja arī tam piestiprinātā atpazīstamības zīme, taču, nesaskaņojot rīcību ar pārvaldi, tas tika nocirsts. Tika uzsāktas vairākas tiesvedības, tostarp pret Mārupes Būvvaldi par būvatļaujas izsniegšanu dižkoka aizsardzības teritorijā. Par patvaļīgu dižkoka nozāģēšanu zemes īpašnieka – uzņēmuma interesēs pirmās instances tiesa uzņēmumam piesprieda 27 500 eiro zaudējumu kompensāciju un valsts labā konfiscēja īpašumu, kur koks auga. Tiesas lēmums pārsūdzēts apelācijas instances tiesā. Tiesvedība par izsniegto būvatļauju vēl turpinās.
Par zemes īpašnieka pienākumiem vairāk var uzzināt pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Dabas pieminekļi – aizsargājamie koki jeb dižkoki”. Pārvalde aicina rīkoties likumīgi un pirms jebkādas koku ciršanas pārliecināties par koka statusu, lai izvairītos no neatgriezeniska kaitējuma videi un smagām juridiskām sekām.
Plašāka informācija:
Baiba Ralle
Dabas aizsardzības pārvaldes
Komunikācijas un dabas izglītības departamenta
Komunikācijas un dizaina nodaļas
vecākā komunikācijas speciāliste
Tālr.: 28611079
