Latvijā liela daļa daudzdzīvokļu ēku ir novecojušas un neatbilst mūsdienu drošības, energoefektivitātes un dzīves kvalitātes prasībām. Lai gan Rīgā par šo jautājumu tiek diskutēts biežāk, reģionos situācija ir sarežģītāka. Ludzas novadā ir 287 daudzdzīvokļu mājas, no kurām renovētas tikai piecas. Lai rastu ātrāku risinājumu, novadā aktuālizēts jautājums par šo ēku tehnisko stāvokli un renovācijas iespējām.
Ludzas novadā daudzās daudzdzīvokļu mājās kopš to uzcelšanas nav veikti būtiski remonti. Vidējais ēkas vecums Ludzas novadā ir 66 gadi, un daļai tehniskais stāvoklis ir kritisks – drūp ķieģeļu sienas un fasādes apmetumi, bojāti jumti, savu laiku nokalpojusi siltumizolācija.
Juris Vorkalis SIA “Ludzas apsaimniekotājs” valdes loceklis
Laikam ejot, bojājas ne tikai viens elements, bet daudzi. Piemēram, redzam, ka slieksnis ir izdrupis. Skaidrs, ka steidzami to vajadzētu labot. Ķieģeļu kvalitāte bijusi vāja un iedrūpst. Mājai ir problēmas arī ar jumtu – sapuvuši vēja dēļi un kori. ŠĪferi arī savu laiku ir nokaplojuši un mājai ir vajadzīgas dažādas darbības un, tagad, diezgan steidzami.
Konkrētās mājas uzkrājums ir vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, taču ar to nepietiek, lai novērstu visas vajadzības uzreiz. Jāmeklē finansējums, jo uzkrājuma veidošana šajā gadījumā neder.
Juris Vorkalis SIA “Ludzas apsaimniekotājs” valdes loceklis
Uzkrājot naudiņu drusciņai, naudas vērtība zūd katru gadu. Inflācija aug, tā to apēd.
Pašvaldībā norāda – cilvēki arvien vairāk sāk apzināties renovācijas nepieciešamību. Pēc pašvaldības pārrunām ar iedzīvotājiem, šobrīd sešām mājām sagatavota dokumentācija renovēšanai. Lai aktualizētu to kā veidot dialogu ar iedzīvotājiem, pieredzē dalījās arī Rīgas iedzīvotāja Viktorija, kurai izdevies panāk renovāciju ar mazākuma balsojumu.
Viktorija Zeihmane Renovācijas iniciatore daudzdzīvokļu mājā Rīgā
Mēs esam trīs cilvēki pret simtu četrdesmit četriem, ja, kas tā kā cīnās un mēģina skaidrot. Mēs arī gājām pie katra, zvanījām pie durvīm vairākas reizes, lai katrs izteiktu savu viedokli.
Zanda Zariņa Pieredzes apmaiņas platformas “Būves nākotnei” līdzdibinātāja
Mēs savā darbā ļoti bieži redzam, ka iedzīvotāji, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, viņiem trūks šīs te informācijas par to, kāpēc atjaunot vai atjaunot dzīvojamo fondu. Igauņu kolēģi arī piekrita par balkoniem skatīt un piedāvāt savu pieredzi. Tā kā tas viss ir rezultējies tādos superīgos, praktiskos ieteikumos, ko es ļoti ceru un ticu, ka izmantos tālāk novada attīstībā.
Lai gan daudzi baidās no kredītsaistībām vai netic, ka ieguldījums atmaksāsies, pieredze rāda pretējo – pēc renovācijas komunālo maksājumu kopējās izmaksas bieži ir līdzīgas vai pat mazākas nekā iepriekš, turklāt dzīves apstākļi būtiski uzlabojas.
Viktorija Zeihmane Renovācijas iniciatore daudzdzīvokļu mājā Rīgā
Galvenais, par ko mēs runājam, ir siltuma enerģijas ietaupījums. Katrs varēs uzgriezt savu apkuri, cik viņam vajag. Viņam vajag siltāku, viņš uzgriezīs. Viņš grib ietaupīt naudu, viņš var samazināt, šīs izmaksas regulēt.
Arnis Neimanis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” projektu vadītājs
Daudzi saka, ka tas neatmaksāsies, mana mūžam pietiks. Kad par 54 kvadrātmetru dzīvokli par apkuri jāmaksā 15 līdz 20 eiro. Iepriekš viņš maksāja 150 – 160 eiro. Tad paskatāmies kredītmaksājumu, saliekam kopā bildi un sanāk pat mazāk.
Juris Vorkalis SIA “Ludzas apsaimniekotājs” valdes loceklis
Tās mājas, kuras jau ir siltinātas pirms desmit gadiem, tās jau šobrīd ir izmaksājušas kredītus. Tagad par apkuri mēnesī maksā 30 eiro, kad citi maksā 150, piemēram.
Finanšu speciālisti un apsaimniekotāji uzsver, ka šobrīd renovācijas projektiem ir pieejami valsts atbalsta instrumenti, tostarp Altum programmas, kas sedz līdz 40 % no izmaksām.
